Saeimas deputāti aicina bērnudārzos pārtraukt bērnu dalīšanu pēc nacionālās piederības

5 komentāri

Skolu valodas reformas ir procesā, tikmēr aktualizējies jautājums par to, vai Latvijā vajadzētu turpināties divvalodībai bērnudārzos. Tie, kuri uzskata, ka arī pirmsskolās būtu jāpārtrauc bērnu dalīšana pēc valodas principa, uzskata, ka ieguvums būtu saliedētāka sabiedrība. Taču bērnudārzi ir pašvaldību atbildība un, protams, ka attieksme pret šādu reformas priekšlikumu ir ļoti dažāda.

Ierosinājums par valodu bērnudārzos Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) pauda Saeimas komisijā. Viņš uzskata, ka ņemot vērā citas izglītības reformas, īpaši – pakāpenisku pārēju uz mācībām valsts valodā – šāds solis būtu tikai pašsaprotams.

“Ir ļoti svarīgi, lai bērni būtu sagatavoti skolai un būtu gatavi mācīties latviešu valodu. Un kā priekšnosacījums tam ir valodas apgūšana bērnudārzā. Skaidrs, ka viedokļi ir dažādi, dažiem arī ir skepse, bet, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs solis,” pauž Judins.

Deputāts gan saka, ka to paveikt nebūs iespējams ātri. Tāpēc šobrīd vēl neviens nav gatavs nosaukt, kad šādas reformas pirmsskolā varētu sākt īstenot. Taču deputāti vienojušies pie šī jautājumi atgriezīsies pēc septembra, kad jau būs sperts pirmais solis pakāpeniskai pārējai uz mācībām valsts valodā.

“Tad, 2020. gada sākumā, mēs gribēsim komisijas sēdē apkopot rezultātus par tiem pirmajiem mēnešiem un arī papildus runāt par laiku, kad, nevis nolemt, kad nebūs tās dalīšanas, bet dzirdēt ministrijas viedokli, kad būs iespējams tādu reformu veikt,” teic Judins.

Lai gan šobrīd ideja tikai pirmo reizi izskanējusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, ziņa jau nonākusi pie vairākām pašvaldībām. Arī Rēzeknes, kur ir gan latviešu, gan mazākumtautību bērnudārzi un pilsētā puse iedzīvotāju ir latvieši, bet otra puse kādas no mazākumtautībām.

“Es neredzu vispār jēgu un pamatu mainīt labi strādājošu sistēmu. Mums tie bērnudārzi darbojas, vecākiem ir izvēle, kurā bērnudārzā ievietot savu bērnu. Un mēs redzam, ka tā izvēle var būt dažāda. Mēs cienām šo izvēli,” saka Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S).

Tai pat laikā citas pašvaldības norāda, ka viņiem šīs jautājums nav aktuāls, jo pašvaldībā visos bērnudārzos mācības jau tagad norit tikai latviski. Visvairāk izmaiņas varētu skart Rīgu, kur ir aptuveni 40 mazākumtautību bērnudārzi un vēl tikpat jauktie, kur ir gan mazākumtautību, gan latviešu mācību grupas.