Saeima vēl nepieņem gala lēmumu par Varakļānu novada nākotni

0 Komentāru

Saeima deputātiem pirmdien, 31. maijā, visas dienas garumā vēl neizdevās vienoties par Varakļānu novada nākotni. Parlamentā šo jautājumu atsāks skatīt otrdien, 1. jūnijā, bet šodien debatēs izskanēja, ka deputāti varētu arī ignorēt Satversmes tiesas lēmumu un atstāt Varakļānus pie Rēzeknes novada.

Likumprojekts par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā parlamenta skatīts steidzamības kārtā – pašvaldību reformas komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka kavēties nevar, jo novads var palikt bez pašvaldības.

“ST sekas ir tādas, ka ar šā gada 1. jūliju nav iekļauti nevienā teritorijā un šajās teritorijās dzīvojošajiem būs liegtas tiesības uz pašvaldību, liegtas tiesības uz jebkādu pašvaldības pakalpojumu saņemšanu,” teica Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Juris Pūce (”Attīstībai/Par!”).

Tāpat kā pērn, kad pašvaldību reformas galīgajā lasījumā Varakļānu novada liktenis tika izlemts pēdējā brīdī – arī pirmdien, 31. maijā, Satversmes tiesas spriedums – kas paredz Varakļānu pilsētu, Varakļānu pagastu un Murmastienes pagastu atstāt Madonas novadā, parlamentā izraisīja asu viedokļu apmaiņu.

“Tas, kas notiek šodien, – tas ir šīs sasteigtās reformas rezultāts, par ko mēs brīdinājām ne vienu reizi, kāpēc mēs arī nebalsojām par to. Administratīvi teritoriālā reforma bija nekvalitatīva, sasteigta, un pašlaik visai valstij ir jābauda tās sekas,” saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele (“Saskaņa”).

Debatēs izskanēja arī pārmetumi par to, ka lēmumi par vēlēšanu pārcelšanu tiek pieņemti dienā, kad jau sākusies iepriekšējā balsošana vēlēšanās. Debatēs asi strīdi izvērtās par kultūrvēsturiskajām robežām un Varakļānu novada piederību Latgalei.

“Interesanti, ko teiktu vidzemnieki un Satversmes tiesa, ja nobalsotu par kādas Vidzemes daļas iekļaušanu kādā no Latgales novadiem? Padomju laikos nodarītā netaisnība attiecībā pret Latgali ir labojama. Varakļānu novads ir Latgale. Vēsturiski piederējis Rēzeknes apriņķim, tur tam būtu jābūt,” teica Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (“Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK”).

Kritiku izpelnījās arī Satversmes tiesa. Deputāti apšaubīja arī Satversmes tiesas spriedumu – kurā akcentēts varakļāniešu paustais aptaujā.

“Man ir neizpratne par to, kāpēc šajā gadījumā iedzīvotāju viedoklis, Satversmes tiesas ieskatā, kas ir pareizi, bija svarīgāks nekā Ikšķiles novada gadījumā. Tur arī bija iedzīvotāju balsojumi, iedzīvotāji lēma un izteica savas domas,” teica Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

“Mēs šeit tagad steidzam pieņemt kaut kādu steidzamu lēmumu, ignorējot tautas gribu, tikai tāpēc, ka tās iespējams bijušas politiskas manipulācijas, kurās ir bijusi iesaistīta vai apmānīta Satversmes tiesa. Un, vai nebūtu pareizi mums atbildīgajiem šinī gadījumā, nevis pa galvu, pa kaklu steigt tagad pieņemt kādu lēmumu, bet varbūt tiešām tad noskaidrot, kāda ir bijusi patiesībā Varakļānu novada iedzīvotāju patiesā griba,” vērsa uzmanību Zariņš.

Bijušais pašvaldību ministrs un reformas komisijas vadītājs gan noliedz kritiku, ka reforma sagatavota steigā un nekvalitatīvi.

“Mums ir tā kā tajā anekdotē par laulības strīdiem. Kolēģi uzsāk… iesāk savas uzrunas ar jaunajiem gabaliem, bet beidz ar veciem, pārbaudītiem hitiem. Mēs nekādā ziņā nevaram apgalvot to, ko vairāk runātāji ir šeit pateikuši, ka administratīvi teritoriālā reforma kaut kādā ziņā ir bijusi antidemokrātiska vai tā neatbildusi valsts interesēm,” sprieda Pūce.

Likumprojekts par Varakļānu novada nākotni nodots atkārtoti skatīšanai par pašvaldību reformu atbildīgajai komisijai un Saeima lemšanu turpinās otrdien, 1. jūnijā.

0 Komentāru