Saeimā turpinās runāt par viltus ziņu izplatīšanas tiesiskajām sekām

2 komentāri
Saeimā turpinās runāt par viltus ziņu izplatīšanas tiesiskajām sekām
LAURIS AIZUPIETIS/F64

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija šodien turpinās runāt par viltus ziņu izplatīšanas tiesiskajām sekām.

Sanāksme notiks plkst. 8.30 attālināti videokonferences formātā.

Kā ziņots, Krimināltiesību apakškomisija iepriekš aicināja Tieslietu ministriju (TM) mēneša laikā izvērtēt situāciju un apsvērt, vai būtu lietderīgi noteikt administratīvo atbildību par virtuālajā vidē publiski paustiem aicinājumiem pārkāpt likumu prasības, decembra vidū ierakstā “Twitter” norādījis apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV).

Judins apakškomisijas sēdē aktualizēja diskusiju, vai par daļu no aicinājumiem internetā nepildīt likuma prasības vajadzētu paredzēt administratīvo atbildību. TM tika aicināta nākt klajā ar priekšlikumiem par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem.

Valsts policijas pārstāvis Dmitrijs Homenko sēdē skaidroja, ka administratīvajā procesā ir ierobežotas iespējas iegūt informāciju, kurš virtuālajā vidē ir veicis attiecīgo pārkāpumu. Prokurors Gints Bērziņš pauda, ka viltus ziņu gadījumā būtu jādod iespēja arī administratīvajā procesā noskaidrot, kurš ir informācijas izplatītājs.

Liela daļa apakškomisijas sēdes tika veltīta diskusijai par to, vai nepieciešamas atsevišķas normas Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālsodu par viltus ziņu izplatīšanu.

TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska pauda, ka Krimināllikumā jau ir iekļauts nepieciešamais regulējums viltus ziņu izplatīšanas apturēšanai, tāpēc tajā nevajag iekļaut jaunus pantus šim nolūkam.

Savukārt deputāts Ritvars Jansons (NA) un ģenerālprokurors Juris Stukāns rosināja tomēr arī “tiešā tekstā” formulēt kriminālatbildību par viltus ziņu izplatīšanu.

2 komentāri