Izskatīšanai Saeimā iesniegta iniciatīva, kas paredz aizliegt tērēt valsts naudu salūtiem

10 komentāri
Izskatīšanai Saeimā iesniegta iniciatīva, kas paredz aizliegt tērēt valsts naudu salūtiem
ANNIJA MEIKŠĀNE, F64

Ik pa laikam diskutē, vajag vai nevajag dažādos svētkos rīkot uguņošanu, un tagad arī līdz Saeimai nonākusi iniciatīva, kas paredz aizliegt tam tērēt valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, vēsta TV3 ziņas.

Par salūtu ierobežošanu gada laikā parakstījušies vairāk kā 12 000 cilvēku un jau nākamnedēļ atbildīgajai Saeimas komisijai būs jālemj par šīs iniciatīvas izskatīšanu. Tās autores galvenā vēlme ir ierobežot naudas tērēšanu lietām, kas kaitējot dabai un dzīvniekiem.

Iniciatīvas autore Maija Priedīte

“Es negribu teikt, ka mums nav vajadzīgas izklaides, ir vajadzīgas. Un izpriecas ir vajadzīgas un dzīve jau nav tikai darbs un nemitīga tāda pareiza rīcība, tomēr apstākļos, kad ziedot.lv vāc naudu bērniem vai citiem grūtībās nonākušajiem, ja mēs varam atļauties salūtu, varbūt mēs varam atļauties arī saprātīgāk izlietot šo budžetu.”

Dabas aizsardzības pārvaldē stāsta, ka Latvijā nav bijuši specifiski pētījumi par to, ko uguņošana nodara dabai vai dzīvniekiem. Šāvienu troksnis un gaismas dzīvniekus neapšaubāmi satrauc un izbiedē, taču arī te situācijas var atšķirties. Piemēram, meža zvēri, kuriem ikdienā tomēr nākas sadzīvot ar medniekiem, salūtu laikā sevišķi traucēti, visticamāk, netiek.

“Cita lieta tiešām par suņiem, kaķiem cilvēkiem, kas ir pagalmos pie ķēdes vai nē, tad tiešām priekš viņiem tas ir neierasts tāds troksnis un gaisma un tas ir iemesls, kamdēļ suņi bieži noraujas no ķēdes un kaķi pazūd, jo viņi tiešām cenšas noslēpties,” atzīst Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks Andris Širovs.

Siguldā diskusijas par uguņošanu sākās pirms diviem gadiem. Veicot aptauju, noskaidrojās, ka aptuveni 60% iedzīvotāju atbalsta tās ierobežošanu. Sākotnēji pašvaldība gribēja uguņošanu aizliegt pavisam, taču atbildīgā ministrija norādīja, ka šādu pilnvaru pašvaldībai nav. Rezultātā rasts kompromiss – ierobežot pašvaldībā jelkāda veida neprofesionālo uguņošanu, nosakot, ka reizi gadā pusstundu pirms un pusstundu pēc mazdārziņos salūti ir atļauti.

Pagaidām šāda kārtība esot tīri veiksmīga un pārkāpumu nav bijis. Arī dabas eksperts uzskata, ka pilsētās organizētie salūti vidi ietekmē krietni mazāk, nekā patvaļīga petaržu šaušana viensētās vai mežos. Gaisā izšauto pirotehniku Siguldā mēģina aizstāt ar gaismu šoviem, ko šogad Jaungadā veicināja aizliegums rīkot salūtus visā valstī. Alternatīvas meklējušas arī citas domes, lai gan pie viņiem uguņošana pilsētnieku vidū joprojām esot tīkamāka.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Deksnis

“Ir bijuši mēģinājumi meklēt alternatīvus risinājumus, lai nebūtu šis salūts, vai tās ir uguns sienas, izgaismotās ūdens sienas, vai lāzeršovi, bet nu tas salūts līdz šim, esam tomēr turpinājuši tradīciju.”

Pašvaldību vadītāji gan atzīst – gaismu šovi ir desmitiem reižu dārgāki un daudzu vietvaru budžeti ko tādu pavilkt nevarētu.

Viedokli par iniciatīvu pēc būtības vairums politisko partiju Saeimā vēl nav gatavas paust, taču vismaz daļa ir gatava nodot tās izskatīšanu atbildīgajām komisijām.

“Mēs gandrīz vienmēr jeb 99% gadījumu tautas iniciatīvas nododam skatīšanai Saeimas komisijām, kuras ir atbildīgas par konkrētā jautājuma risināšanu,”norāda Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV).

Tikmēr AP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva piebilda, ka Saeimā iestājas par to, lai iniciatīvas izskatīšanai nodotu tālāk komisijām, kuras tās izskata un iesaka vai neiesaka Saeimai tālāk to virzīt.

Vai virzīt attiecīgās iniciatīvas izskatīšanu Saeimā, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lems 3.februārī. Līdz ar to Saeimā drīzumā varētu sākties diskusijas par to, vajag vai nevajag salūtu rīkošanai tērēt valsts un pašvaldību līdzekļus.