Saeima galīgajā lasījumā atbalsta Satversmes preambulas projektu

Komentāri
Saeima galīgajā lasījumā atbalsta Satversmes preambulas projektu
Foto: lvportals.lv

Saeimas deputāti ceturtdien trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes preambulas projektu, kurā teikts, ka Latvija izveidota, lai garantētu latviešu nācijas pastāvēšanu un nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un labklājību.

Tiesību ekspertu vērtējums Saeimā tapušajai Satversmes preambulai atšķiras. Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits uzskata, ka teksts ir uzskatāms par sabalansētu un ir atbalstāms, turklāt Satversme no tā nemainīsies. Tikmēr bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš ir skeptisks attiecībā uz Satversmes papildināšanu vispār, jo preambulu parasti raksta tad, kad pieņem jaunu konstitūciju. Viņš uzskata, ka šobrīd jaunajā ievaddaļā ir iekļauts tas, kas Satversmē jau ir nostiprināts. Otrajā lasījumā Satversmes papildināšanu ar priekšvārdu atbalstīja 69 deputāti, bet pret bija 27 partijas “Saskaņas centra” deputāti.

Galīgajā lasījumā preambulu iespējams pieņemt tad, ja to atbalstīs vismaz divas trešdaļas klātesošo deputātu.

Preambulas projektā teikts: “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.”

“Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus,” pausts Satversmes ievada projektā.

Preambulā plānots noteikt, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. “Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības,” teikts Satversmes preambulas projektā.

Satversmē paredzēts ierakstīt, ka uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!” tā noslēdzas Satversmes preambulas projekts.

Kā ziņots, Satversmes preambulas Saeimā iesniegtajā projektā vairs nav minēts “valstsnācijas” jēdziens. Koalīcijas partneriem sniegtajā skaidrojumā pausts – lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl