1 komentārs

Saeimā top grozījumi Imigrācijas likumā. Otrdien, 15. maijā, apspriests temats par ārvalstu pētnieku, stažieru un studentu piesaisti Latvijai, kā arī viņu tiesībām pie mums uzturēties un strādāt.

Nacionālā spārna politiķiem aizdomas, piemēram, rada lielais studentu skaits, kas Latvijā ierodas no Indijas un Pakistānas. Tomēr ierosinājumam noteikt īpašas studentu kvotas no trešajām valstīm neviens nepiekrita.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ik gadu sniedzot arī būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Saeimas Aizsardzības komisijas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava mēģināja pārliecināt deputātus, ka studentu skaits no trešajām valstīm būtu jāierobežo, iesakot noteikt kvotu  – ne vairāk kā 3 500 studentu gadā. Viņš pārliecināts, ka šiem studentiem Latvijā ir citi mērķi.

Jānis Dombrava
Saeimas deputāts (NA)

Galvenokārt tas pieaug no valstīm, kur ir augsts terorisma līmenis, – Pakistāna un Indija. Šie studenti brauc uz Latviju, protams, ne jau studēt, bet tiešām arī strādāt kebabnīcās un citās iestādēs.

Deputāti Dombravas ideju par studentu kvotām noraidīja. Turklāt pieaicinātie eksperti norādīja, ka studentu skaitu ierobežot Latvija nemaz nedrīkstot.

Maija Roze
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece

Direktīva aizliedz noteiktu kvotu studentiem. Kvotas var noteikt, piemēram, saistībā ar nodarbinātību aicinātajiem, – to katras dalībvalsts var darīt kā vēlas, bet studentiem ir noteikts, ka kvotas nedrīkst būt. Ne no vienas valsts.

Savukārt Ekonomikas ministrija uzsvēra, ka tieši augstākās izglītības eksports ir viens no virzieniem, kas palīdzētu attīstīt Latvijas tautsaimniecību, un aicināja uz indiešu un pakistāņu studentiem neraudzīties vien kā uz kebabnīcu darbiniekiem.

“Indija ir augoša ekonomika, tur ir daudz ģeniālu prātu, kurus mums vajadzētu piesaistīt un dod iespēju viņiem attīstīt savas idejas šeit. Kaut kādus būtiskus šķēršļus nevajadzētu varbūt ieviest pret šīm valstīm,” norāda Ekonomikas ministrs Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļas pārstāvis Aldis Bukšs.

Lielāks esot izaicinājums, kā kontrolēt to, vai studenti, kuri šeit iegūst uzturēšanās atļauju, tiešām mācās nevis tikai pelna naudu.

Komisija nosprieda, ka stingrāk būtu jākontrolē arī pašas augstskolas, kas uzņem ārvalstu studentus, lai gūtu pārliecību, ka Latvija nekalpo par migrācijas vārtiem uz Eiropu, caur kuriem iebrauc trešo valstu pilsoņi.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl