Saeima aizliedz jauniešiem no Latvijas piedalīties militāra rakstura nometnēs Krievijā

1 komentārs

Jauniešiem no Latvijas turpmāk būs liegts piedalīties militāras ievirzes vasaras nometnēs Krievijā un citās Latvijai nedraudzīgās valstīs.

Par spīti “Saskaņas” deputātu iebildumiem, ceturtdien, 3. maijā, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja attiecīgos likuma grozījumus.

Medijos itin regulāri izskan satraukums par atsevišķām bērnu vasaras nometnēm Krievijā un citās austrumu kaimiņvalstīs, kuras apmeklē arī jaunieši no Latvijas. Šajās nometnēs vasarīgu izklaižu vietā nepilngadīgie valkā militāras uniformas, apgūst karam noderīgas iemaņas, kā maršēt un uzklausa Kremļa interpretāciju par “pareizo” Otrā pasaules kara vēsturi. Kaut Latvijas Drošības policija par to ir informēta, līdz šim neviens likums šādu praksi neaizliedza.

Kārlis Seržants
Saeimas deputāts (ZZS)

Runa ir par pasākumiem, ko mērķtiecīgi, plānveidīgi organizē Krievijas Bruņotie spēki caur saviem aģentiem šeit, Latvijā. Un ticiet man, šī problēma ir jau gadiem apzināta, attiecīgajām iestādēm ir zināms, kurš to dara, kā to dara.

Deputāta Kārļa Seržanta priekšlikumu paredz, ka militāra rakstura nometnēs jaunieši no Latvijas drīkstēs piedalīties tikai NATO valstīs un tajās, ar kurām Latvijas likumi pieļauj dubultpilsonību, tādām kā Austrālija vai Jaunzēlande. Tas nebija pa prātam “Saskaņai”.

Boriss Cilevičs
Saeimas deputāts (Saskaņa)

Kāpēc? Kāpēc Brazīlijā drīkst, bet Argentīnā nevar? Kāpēc tādās valstīs kā Gruzija, Izraēla vai Ukraina principā ir izslēgti no šī saraksta, kaut gan tās ir daudz aktuālākas. Domāju, ka jautājumi ir kopīgi, un tā hibrīdkara apstākļos mēs esam ļoti līdzīgā situācijā tur nevis ar Brazīliju vai Jaunzēlandi, bet ar pilnīgi citām Eiropas valstīm.

Savukārt Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņa) norāda: “Ja mēs tā rūpējamies, lai mūsu bērni nepiedalītos citu valstu kaut kādos organizētos pasākumos, tad izdarīsim visu iespējamo, lai Latvijas valsts teritorijā Latvijas valsts parūpētos par saviem bērniem un noorganizētu dažāda rakstura pasākumus, tai skaitā arī militāra rakstura audzinošus pasākumus.”

Parlamenta vairākumu saskaņiešu iebildumi gan nepārliecināja – ar lielu balsu pārsvaru likuma grozījumi tika pieņemti. Tie stāsies spēkā pēc tam, kad tos būs izsludinājis Valsts prezidents.