Šadurskis: Jauniešiem ar vāju vidējo izglītību turpmākā dzīves karjera ir stipri apdraudēta

2 komentāri

Daļa pedagogu pēc vairākiem gadiem varētu palikt bez valsts maksātajām algām tajās vidusskolās, kas ilgstoši uzrāda sliktu izglītības kvalitāti. 

Piektdien Izglītības ministrijā prezentēts jaunais noteikumu projekts, kas paredz sankciju vēršanu pret vidusskolām ar kritiski zemiem centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Skolēnu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu sasaistīšana ar pedagogu algu izmaksāšanu vai neizmaksāšanu piespiedīs skolotājus veltīt būtiski vairāk pūles, lai skolēniem tiešām būtu zināšanas. Pretējā gadījumā valsts pilnībā pārtrauks skolotāju algu izmaksu. Tad jau konkrētās pašvaldības būs izvēles priekšā – vidusskolas likvidēt vai algas pedagogiem sākt maksāt no pašvaldības budžeta, ko daudzas nemaz nebūtu spējīgas darīt.

Kārlis Šadurskis
izglītības ministrs (Vienotība)

Lai mūsu tautsaimniecība nebremzētos, tad ir jautājums, ko darām – vai mēs mācām savējos, vai ievedam speciālistus no ārpuses, un atstājam latviešiem hamburgeru cepšanu. Nu, taču nē!

Izglītības kvalitātes indeksu veidos obligāto centralizēto eksāmenu latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā koeficients kopā ar no eksāmeniem atbrīvoto audzēkņu gada atzīmju koeficienta. Šim indeksam ir jābūt vismaz 40%, ko uzskata par minimālo zināšanu līmeni.

Šadurskis norāda: Piemēram, viena Rīgas skola, kas ir 15 minūšu brauciena attālumā no centra, kur vidējais rādītājs matemātikā ir 14%. Tas nav pieļaujams. Es tās negribu saukt par skolām, bet jaunieši karjeras nākotnes kapsētām. Viņiem nebūs ko darīt pēc šādas skolas beigšanas.”

Ja izglītības kvalitātes indekss būs zem 40%, pirmajā gadā vidusskolai izteiks brīdinājumu. Nespējot situāciju uzlabot mācību gada laikā, tad jau otrajā gadā konkrētajai vidusskolai valsts samazinās pedagogu algu izmaksu par 50%. Ja nekas neuzlabosies vēl pēc gada, tad valsts finansējums tiks pārtraukts pilnībā. Savukārt vēl sliktākā situācijā būs mazās vidusskolas, kas nespēj izpildīt arī prasības par minimālo skolēnu skaitu klasē. Ja pēc pirmajā gadā izteiktā brīdinājuma centralizēto eksāmenu un gada atzīmju indekss neuzlabosies, tad valsts finansējums tiks noņemts jau uzreiz otrajā gadā.

Kārlis Šadurskis
izglītības ministrs (Vienotība)

Pirmais gads vai datums, kad skolas varētu sākt saņemt pirmos brīdinājumus, ir 2019. gada 15. augusts. Savukārt finanšu mehānismi var ieslēgties no 2020. gada 1.septembra.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība atbalsta piektdien prezentēto noteikumu projektu par skolotāju algu sasaisti ar eksāmenu rezultātiem, taču jaunnedēļ valdībā iebildīs pret izglītības kvalitātes aprēķina metodiku. Proti, arodbiedrība neatbalsta, ka vērā tiek ņemts skolēnu skaits uz 1. septembri nevis eksāmenus reāli kārtojušie mācību gada beigās.

Inga Vanaga
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja

Piemēram, var būt skolā 50 bērni septembrī, bet eksāmenus nokārto 40. Skolotājs nevar noturēt bērnu skolā, ja maina dzīvesvietu, aizbrauc uz ārvalstīm, un ģimenes ārsts iedod zīmi, ka vari nekārtot centralizēto eksāmenu. Tas ir iestrādāts formulā, ka ņem vērā bērnu skaitu septembrī nevis, cik ir reāli kārtojušie. Tas ir būtiski, jo tas beigās ietekmēs skolotāju algu.

Tāpat arodbiedrība neatbalstīs jauno noteikumu projektu, kamēr netiks radīts īpašs regulējums tām vidusskolām, kas īsteno speciālās izglītības programmas, piemēram, vakarskolas.

Vanaga min: “Mēs nevarēsim veicināt šo iekļaujošo izglītību. Kura skola gribēs ņemt šīs programmas īstenot, ja zini, ka tas tev pavilks uz leju centralizēto eksāmenu rezultātus, un vari palikt bez naudas.”

Tiesa gan, skolotāju arodbiedrība atzīst, ka problemātiskajām vidusskolām ar zemiem centralizēto eksāmenu rezultātiem vēl ir laiks labot situāciju. Pirmās reālās sankcijas ar skolotāju algu izmaksas pārtraukšanu no valsts budžeta būs pēc 2020. gada 1.septembra.

2 komentāri