Rundāles pils muzeja jaunā direktore apņēmusies panākt pils iekļaušanu UNESCO mantojuma sarakstā

4 komentāri

Jaunajā gadā jaunas vēsmas būs arī Rundāles pilī. Muzeja ilggadējā direktora un pils atjaunotāja Imanta Lancmaņa vietā no 1.janvāra stāsies Laura Lūse.

Lancmaņa kurpēs iekāpt nebūs viegli, taču Lūsei ir ambīcija- iezīmēt Rundāles pili vēl pamatīgāk pasaules arhitektūras izcilību kartē, panākot tās iekļaušanu UNESCO mantojuma sarakstā.

Kopš oktobra beigām, kad tapa zināms, ka Laura Lūse būs Imanta Lancmaņa pēctece Rundāles pils muzeja direktora amatā, Lūsei darba divtik – jāveic gan līdzšinējie pienākumi kā muzeja Mākslas pētniecības nodaļas vadītājai, gan pamazām jāiemanās jaunā amata uzdevumos.

Darba pārrunās Lūse pārliecināja ar savu vīziju par pils attīstību. Viņas mērķis ir panākt pils iekļaušanu UNESCO mantojuma sarakstā. Vispirms tam ir jābūt atzītam UNESCO nacionālā mantojuma listē. Tad jāpārliecina organizācijas komiteja par to, ka pils ir atbilstoša šī statusa iegūšanai.

“Tas jau būs ļoti sarežģīts uzdevums, ņemot vērā to, ka līdzīga veida objekti Eiropā jau ir mantojuma sarakstā. Viena no iespējām ir veidot sadarbības tīklu ar citām arhitektūras pērlēm, kurās ir strādājis Rastrelli. Veidot kopīgu pieteikumu. Tā ir ātra un ērta atpazīstamība. Šāds statuss varbūt palīdzētu piesaistīt papildu finansējumu Rundāles pils muzejam,” stāsta Lūse.

Ir ieceres attīstīt vairāk ap pili esošo teritoriju. Tās ir aizsāktas jau iepriekš, un ir vēlme tās turpināt. Rietumpusē jau ir izveidots ābeļdārzs, ir doma izveidot hercoga Pētera laikam atbilstošu vēsturisku ābeļdārzu arī pils Austrumu pusē. Papildus izbūvēt divas siltumnīcas, kur audzētu augus parkam un vēsturiskie augi.

Lancmanis, kurš pili vadījis vairāk nekā 40 gadus un šo laiku bijis tās seja un simbols, Laurā Lūsē saskata potenciālu, kā arī priecājas, ka darbu turpinās veikt cilvēks no darbinieku vidus, kam muzeja ideāli nav sveši.

“Tad, kad es biju spiests sākt vadīt, man šo īpašību nebija. Man daudz labāk patika nodarboties ar kādu konkrētu lietu, nevis domāt par visu kopumā. Ar laiku tas viss nāk, un arī tagad Lūses kundze tajā ieies un sapratīs, ka viss vienkārši ir strādāšanas jautājums. Varu atklāti teikt, ka es pēc sava rakstura biju pilnībā nepiemērots tādam direktora amatam, bet nācās to apgūt. Īpašības ir iegūstamas, ja ir mērķis, uz kuru grib par katru cenu doties. Ja skaidri redz priekšā rezultātu. Pārējais tikai darbs, darbs, darbs,” saka Lancmanis.

Darbu pilī Lancmanis turpinās, tikai tagad savas zināšanas un laiku veltīs izpētei. Pašlaik strādā pie pils monogrāfijas trešā sējuma, kas veltīts pils restaurācijai – apmēram 50 gadus ilgam periodam. Tā kā gandrīz katru muzejā eksponēto priekšmetu apvij kāds stāsts, plānots tos apkopot un publiskot. Arī to veiks mākslas vēsturnieks.

Lūgts parādīt sev nozīmīgāko eksponātu, direktors aizved pie vērtīgākā.

“Tas bija pirms 40 gadiem. Kumode ir pirkta Ļeņingradā privātā kolekcijā. Maksāja tikai 4500 rubļu. Padomju laikā mākslas tirdzniecība būtībā nepastāvēja. Varēja notikt brīnumi. Acīmredzot, kumode ir nolaupīta Oktobra revolūcijas laikā. Tā ir šedevrs. Autors ir Žans Anrī Rīzeners, vācu izcelsmes franču mēbeļmeistars Luija XVI valdīšanas laikā. Viņa mēbeles ir izgatavotas gandrīz vienā eksemplārā. Arī šai mēbelei mēs neesam atraduši otru analogu. Mēs rēķinām, ja tā nonāktu izsolē, varētu sasniegt kādu miljonu eiro,” min Lancmanis.

Ziemā muzeja darbs neapsīkst, notiek, piemēram, ekspozīcijas papildināšana. Abi direktori priecājas, ka nupat izdevies izsolē iegādāties baroka interjerā iederīgu mēbeļu garnitūru.

“Es ļoti labi atceros pirmo dienu, kad es nācu uz pili, kā uz darbu. Līdz šim, braucot uz Rundāles pili, bija sajūta, ka tie ir svētki un liels notikums. Pils ir īsts baroka mākslas piemineklis. Ar lielu pietāti vienmēr pret to esmu attiekusies. Pirmā darba diena arī bija ar lielu svētku sajūtu. Tā nav pazudusi, bet mazinājusies. Tas ir stāsts par mākslas vēsturi, arhitektūru, kultūrvēsturisko mantojumu, tās visas ir jomas, kas mani profesionāli interesē. Darbs Rundāles pilī un iespēja virzīt tālāk šo iesākto vīziju, es to uzskatu par privilēģiju,” min Lūse.

4 komentāri