4 komentāri

Šonedēļ pie īpaša goda, ar visiem papīriem, tika Rucavas baltais sviests, kas nu papildina to Eiropas nacionālo produktu sarakstu, kurā Latvijas vārdam jau pierakstīta gan salinātā rupjmaize, gan pelēkie zirņi un Jāņu siers, gan sklandrauši.

Tā kā francūži sarakstā pārstāvēti ar konjaku un šampanieti, holandieši ar savu sieru vai grieķi ar īpašu safrānu, raidījums “LNT Ziņu TOP 10” devās gan pie sviesta meistarēm Kurzemē, gan lūkoja noskaidrot, vai no goda par “aizsargātas ģeogrāfiskas izcelsmes produktu” mums tiek arī kāds labums?

Rucavas baltā sviesta kulšanai vajadzīgs īsts lauku krējums – tik biezs, ka tajā karote stāv, rūgušpiens, sāls un, protams, bļoda un koka karote. Izcilās balstā sviesta darināšanas prasmes Mirdza Ārenta pārmantojusi no savas mammas.

Mirdza Ārenta
Rucavas baltā sviesta meistare

Kad mēs bērni augām, tad jau ikdienā to ēda. Veikalos jau nebija nekas, ko nopirkt…Kā šodien – veikali pilni ir. Pārnāca mamma un tētis no darba, uzlika kartupeļus vārīt, sataisīja sviestu, pieēda kādu gaļas šķēlīti klāt vai kādu zivīti, vai ko un tā paēda. Tā ikdienā ēda.

Sviests esot jāmaisa lēnām. Lai nesaietu parastā sviestā, ik pa laikam masa jāpasilda.

“Parasto sviestu, kad taisa, nolej paniņas, izmīca un vēl izskalo. A šito, kad viņam sāk parādīties tās paniņas, ir jāpasilda un jāmaisa tālāk,” stāsta Ārenta.

Kad sviests tā nepārtraukti maisīts aptuveni 20 līdz 30 minūtes un atgādina uzputotu debesmannu, laiks beigu etapam.

“Tagad ir jāliek rūgušpiens klāt. Tad viņš arī nebūs tik trekns. Sālīti kā jau visiem ēdieniem vajag,” skaidro Rucavas baltā sviesta meistare.

Mirdzas tante ir arī liela adīšanas meistare, Rucavas robiņu tehnikas pārzinātāja. Senču tradīcijas tur godā un turpina kopt arī viņas meitas. Vien apgūt baltā sviesta kulšanu nu nekādi neesot pierunājamas, sūkstās meistare.

Tas, ka Rucavas baltajam sviestam tagad piešķirts īpašs statuss, un tagad Eiropa to sargās, vietējiem liels notikums.

Rucavas novads ir viens no bagātākajiem etnogrāfiskajiem novadiem. Tradīciju mājā “Zvanītājos” regulāri sanāk kopā Rucavas sievas, lai koptu vietējās paražas un citus iepazīstinātu ar šo unikālo un bagāto mantojumu.

Kā viņas pašas smej, – Rucavas sievas atpazīst pār deviņi novadiņi, un par viņu bagāto dziesmu, tērpu un māku pūru brīnās gan folkloras pētnieki, gan gardēži.

Sandra Aigare
Rucavas sievu kopas vadītāja

Vienalga, kur braucam, vedam līdzi lielus grozus ar maizi, lielas bļodas ar sviestu un pabarojam simtiem cilvēku.

Tradicionāli Rucavas balto sviestu ēd tūliņ pēc uzkulšanas kopā ar vārītiem kartupeļiem vai rudzu maizi.

Tieši Rucavas sievu kopas vadītāja Sandra Aigare uz saviem pleciem iznesa vislielāko smagumu, lai šis produkts tiktu aizsargāts visas Eiropas līmenī, vācot pierādījumus par šī produkta unikalitāti un pārliecinot Eiropas Komisijas ekspertus.

Sandra Aigare
Rucavas sievu kopas vadītāja

Jautājumi tieši sekojoši – kādos avotos, parādiet laikrakstus, interneta vietnes, kur ir minēts Rucavas baltais sviests. Tādu nav. Jā, “Zvanītājos” cienā ar balto sviestu, bet tas arī viss. Tā bija problēma, un es pat teiktu, jā, bija pēdējā reize, kad mums jautāja par šo reputāciju, kur tad ir rakstīts tas Rucavas baltais sviests. Kad es gandrīz pacēlu ķepiņas un teicu, ka varbūt mums godīgi vajag pateikt, ka tas nav tikai Rucavā vien, ka tomēr tādā lielākā apgabalā. Sauc viņu arī par leiti, jo arī Lietuvas pusē līdzīgs produkts jau ir sarakstā ar vārdu “kastinis” un pat ir veikalā tirdzniecībā.

Taču ar īstenu kurzemnieku spītu un lepnumu par savu produktu viņi turpināja teju četru gadu pārliecināšanas cīņu un nebūt nejūtas vainīgi citu priekšā.

Aigare stāsta: “Jo visiem mūsu kaimiņiem, kuriem arī ir baltais sviests – Bārtā, Nīcā, arī suitos ēd balto sviestu, visiem bija iespējas apstrīdēt, kad pieteicām. Neviens mūs neapstrīdēja. Un tieši tādas pašas tiesības bija arī mūsu brāļiem lietuviešiem.Vienīgais tas mūsu trumpis ir tas, ka mēs to saistām ar ģeogrāfiski noteiktu apgabalu, kurā ir šīs tradīcijas un ir pārmantotas, to neviens mūs nevar atņemt, tas ir noticis, un šīs tradīcijas ir dzīvas.”

Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistrā jau iekļauti tādi Latvijas nacionālie ēdieni kā sklandrausis, salināta rupjmaize, Carnikavas nēģi, Latvijas pelēkie zirņi un Jāņu siers. Tagad, klāt piepulcinot Rucavas balto sviestu, kopumā Eiropa aizsargā sešus pārtikas produktus no Latvijas, lietuviešiem to skaits ir septiņi, bet igauņiem pagaidām neviens.

Diāna Birkenfelde
PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja

Pērkot šo produktu, patērētājs iegūst garantiju, ka šis produkts ir ražots izmantojot tradicionālo metodi, vai ir attiecīgi sastāvdaļas, kas ir noteiktās izcelsmes, tātad patērētājs netiek maldināts. Protams, dienesta uzdevums ir sekot tam, lai tirgū neparādītos viltojumi. Nav pieļaujams, ka jebkuru maizes izstrādājumu, kura sastāvā būtu burkāns, sauktu par sklandrausi. Tam ir jāatbilst noteiktai receptūrai.

PVD gan atsevišķi neizdala šādus pārkāpumus, līdz ar to nav uzskaites, cik bieži šo aizsargājamo produktu viltojumi ir konstatēti. Par šādiem pārkāpumiem gan paredzēts naudas sods fiziskām personām līdz 350 eiro, juridiskām līdz 700 eiro.

Rucavā spriež – tagad tā iespēja vietējiem zemniekiem piena lopkopjiem pievērsties baltā sviesta ražošanai. Lai to darītu, ir jāsaņem oficiāla atļauja.

Sandra Aigare
Rucavas sievu kopas vadītāja

Kad jau bija tik tālu, ka mums atnāk papīrs, kur ir jūsu ražotāju grupa? Kas tad ražos? Jā, tad mums bija, ko saņemties. Jā, mēs Rucavas tradīciju klubs, mēs esam oficiāli reģistrēta biedrība, mums ir ēdināšanas klubs šeit “Zvanītājos”. Bet tūliņ ir jāpiebilst, ka patlaban nevaram nodrošināt lielus ražošanas apjomus. Bet, ko mēs darām, kamēr mēs vēl nebijām oficiāli atzīti – mēs ļoti daudz dažādos tirdziņos, kultūras pasākumos liekam galdā. Un tad Mirdziņa, cik nu spēj, uz to reizi saražo – ir bijuši pieci litri, ir bijis trakums 10 litri, par ko mēs no Mirdziņas meitas dabūjām rājienu. Vienīgais, ko mēs sapratām uzreiz, tas ir roku darbs, šo sviest vienkārši nav iespējams ilgstoši uzglabāt. Tāda rūpnieciska ražošana vienkārši atkrīt.

Rucavnieki “LNT Ziņu TOP 10” pačukst, kuram produktam, visticamāk, tagad tiks bruģēts ceļš uz īpašā statusa iegūšanu.

“Mums nāca piedāvājums no Zemkopības ministrijas, no PVD, ka viņi labprāt no Kurzemes redzētu Kurzemes skābputru, protams, mēs neteiksim, ka tā ir Rucavas skābputra, bet – jā mēs varam to darbu veikt, rakstīt šo pieteikumu, minot kā izplatību visu šo Kurzemes reģionu, pieredze mums ir,” bilst Aigare.

TOP komentāri

  • to Guna Drēgere,ex Ozoliņa
    +1 +1 0

    to Guna Drēgere,ex Ozoliņa

    Guna, es vēlētos ,lai jūs nevienā neklausītos,bet gan kādreiz kādā ekskursijā braucot iegrieztos Rucavā un kaut kādā veidā rastu iespēju šo ēdienu nogaršot! Svaigu!Lieta ir tāda,ka šī sviesta pagatavošana ir diezgan sarežģīta un ķiberīga un vajadzīga piešauta roka tā pagatavošanā un tas neizdodas katrai saimniecei!Bet pareizi pagatavots tas kopā ar dzelteniem"kūpošiem" kartupeļiem ir baudas ēdiens! Senos laikos tas Kurzemē bija plaši sastopams lauku mājās un lēts ēdiens,bet tagad acīm redzot tikai Rucavā vēl kāda saimniece ir palikusi ,kas prot to pa īstam sagatavot ! Tas ir sendienu, etnisks, un īsti garšīgs ir tikko pagatavots un tai reizei,uzglabātam tam vairs nav tā garša un tāpēc to nevar rūpnieciski masveidā pagatavot! Un nav vienas receptes,kas garantētu labu izdošanos.Tā recepte un izdošanās ir atkarīga no katras saimnieces rokām, izjūtām un pieredzes!
  • Kurzemniece
    +1 +1 0

    Kurzemniece

    Es arī nobaudīju balto sviestu Rucavā - īstais! No manas bērnības! Tikai mana mamma to sauca par "balto leiti" - nezinu, kāpēc. Varbūt, ka nācis no Leišmales - tiešām nezinu!!
  • Rucavas Māra
    0 0 0

    Rucavas Māra

    Taisnība uzrakstīta par mācēšanu un izdošanos! Un to patiešām neviens neatńems. Ēdiet svaigu un īstu balto sviestu!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl