Rosinājums ģimenēm izmaksāt 500 eiro par katru bērnu raisa diskusijas koalīcijā

262 komentāri

Vienreizējs 500 eiro pabalsts ģimenēm par katru bērnu – šāds vērienīgs atbalsta projekts ir uz darba galda valdošajiem politiķiem laikā, kad viņus kritizē par pārāk skopu palīdzību iedzīvotājiem.

Dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas, dažādas garantijas uzņēmumiem un citi risinājumi. Covid-19 krīzes pārvarēšanai atvēlēti miljardi, taču gan pavasarī, gan tagad – nosacīti pandēmijas otrajā vilnī – daudz kritikas valdības virzienā par pārāk lēnu, pārāk mazu un pārāk strikti sijātu atbalstu. Ironiski, ka pat Fiskālās disciplīnas padome krīzē aicinājusi valdību būt mazāk skopai.

Tā apkopojusi, ka atbalsta pasākumos visvairāk naudas atvēlēts valsts sektoram un uzņēmējiem, savukārt iedzīvotājiem un darbaspēkam krietni mazāk nekā abiem pārējiem.

“Kopumā šajā krīzē noteikti tas valsts atbalsts ir bijis diezgan skops,” tā vērtē ekonomists Pēteris Strautiņš, norādot gan, ka tagad situācija ir labāka nekā pavasarī. Taupīgums, protams, ļāvis Latvijai mazāk audzēt parādu nekā citās valstīs, taču, lai arī kopējās atbalsta summas nav mazas, tiešajā palīdzībā, piemēram, dīkstāves pabalstos un citos risinājumos, valdība varējusi būt dāsnāka.

“Ir pietiekami daudz tādu bēdīgu un brīžiem pat traģikomisku stāstu par tādu valsts sīkumainību šā atbalsta sniegšanā cilvēkiem, kuriem tas noteikti bija vajadzīgs, kuri cietuši ne savas vainas dēļ,” saka Strautiņš.

Tagad politika, iespējams, varētu mainīties. Konservatīvie spēki koalīcijā sākuši runāt par “helikopternaudu”.

Pamatprincips ir dot konkrētas summas “pa tiešo” iedzīvotājiem, lai tie varētu vairāk tērēt un pie viena arī stimulētu ekonomiku. Attiecīgi arī nosaukums – “helikopernauda”. Kā kaisīt banknotes no gaisa iedzīvotājiem. Nacionālā apvienība piedāvā to attiecināt uz ģimenēm ar bērniem. Par katru atvasi vienreizējs 500 eiro pabalsts, un tas tiktu izmaksāts arī par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Kopumā šim mērķim būtu nepieciešami 170 miljoni eiro.

Piemēri “helikopternaudas” izmantošanai ir atrodami citās valstīs, piemēram, Lietuva izmaksāja 200 eiro pensionāriem.

Kā norāda Latvijas Bankā, piedāvātais risinājums papildu palīdzībai ir labāks nekā nekas un pievilcīgs savā vienkāršībā, tomēr konceptuāli efektīvāk būtu šo naudu mērķtiecīgi atvēlēt tiem, kuriem tiešām tas ir nepieciešams, nevis visiem ar bērniem nešķirojot.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Kārlis Vilerts norāda: “Zināmā mērā tas baltais karogs tam, ka mēs nemākam normāli iedot tiem, kam tas patiešām ir vajadzīgs. Runājot par detaļām, parādās virkne jautājumu. Kāpēc tikai par bērniem, kāpēc ne pensionāriem, kāpēc ne restorānu īpašniekiem bez bērniem, kas ir krīzes skartie uzņēmumi?”

Par Nacionālās apvienības piedāvājumu pirmdien sprieda koalīcijas sanāksmē, kur viedokļi dalījās.

“Šis priekšlikums izsauca, nebaidīšos teikt, visvētrainākās diskusijas. Diskusijas gaitā notika lielā mērā tas, par ko mēs raizējāmies. Kā mēdz sacīt, ir divi vārdi, kas var nogremdēt jebkuru ideju. “Jā, bet…”,” norāda Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pauž: “Vai pabalstam būtu jābūt tēmētam vai nešķirojot. Ja mēs gribam pabalstu par bērniem, vai mēs gribam atbalstīt valsts ierēdniecību, kuriem darbs ir nodrošināts, alga ir nodrošināta, vai mums tomēr vajadzētu koncentrēt naudu.”

Rast kādu iespējamu risinājumu uzdots ministrijām, lai jautājumu varētu vēlreiz apspriest pēc divām nedēļām.

262 komentāri