Rosina remigrantu bērniem nelikt atzīmes mācību priekšmetos pirmajā gadā skolā

1 komentārs
Rosina remigrantu bērniem nelikt atzīmes mācību priekšmetos pirmajā gadā skolā
IEVA MAKARE, LETA

Remigrantu bērniem pēc atgriešanās Latvijā nelikt atzīmes, – šādu ierosinājumu izsaka migrācijas pētnieki un remigrantu koordinatori reģionos.

Liela daļa Latvijā atgriezušās ģimenes ar bažām gaidot jauno mācību gadu, jo apzinās – ja bērnam ir slikta latviešu valoda vai neizprot mācību priekšmetu terminoloģiju latviski, tad garantēta nesekmība. Uz ierosinājumu nelikt atzīmes Izglītības ministrija vēl nav reaģējusi ar savu vērtējumu.

Topošā 8.klases skolniece Kitija Lāce Latvijā atgriezās no Anglijas, savukārt Gabriela Orupa, kura rudenī arī uzsāks mācības 8.klasē, atgriezās no Vācijas. Pēc remigrēšanas uzsākot mācības 7.klasē skolā Cēsīs, šīs skolnieces ļoti būtu vēlējušās, lai vismaz pirmajā semestrī skolā neliktu atzīmes, bet gan dotu iespēju zināšanas vispirms uzlabot ārpusstundu konsultācijās.

“Pa to laiku varētu tā kā samācīties un tās atzīmes atgūt. Matemātikā biju nesekmīga. Jutos ļoti slikti. Citiem bija labas atzīmes, bet es tur vienīgā sēdēju konsultācijās un mācījos,” stāsta Kitija.

Savukārt Gabriela norāda: “Bija ļoti grūti mācīties, un es domāju būtu ļoti labi, ja neliek no sākuma atzīmes. Man no sākuma bija vasaras darbi, jo atzīmes ļoti “iegriež”. Bija ļoti grūti vilkt atzīmes, pazuda interese mācīties, tāpēc, ka bija sliktas atzīmes.”

Un šo kā plaši izplatītu problēmu remigrantu bērnu vidū pētījumā apzinājies Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centrs.

Ieva Reine
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētniece

Latvijas izglītības sistēma ir ļoti nedraudzīga, varētu pat teikt – skarba – pret ģimenēm, kas atgriežas Latvijā. Bet ir iespējas mīkstināt šīs psiholoģiskās adaptācijas problēmas, veicot izmaiņas likumdošanā.

Migrācijas pētniece Ieva Reine rosina valstiskā līmenī noteikt remigrantu bērniem vienu gadu ilgu pārējas periodu, kad neliktu atzīmes mācību priekšmetos. Esot bezjēdzīgi likt vieniniekus, divniekus un trijniekus, ja remigrantu bērns tikko atgriezies no ārzemēm, nespēj izprast terminoloģiju latviešu valodā. Vēl sliktāk – ja nezina latviešu valodu.

“Šis vērtējums, it īpaši, ja tas ir zems, var ietekmēt ļoti negatīvā veidā, samazinot bērna psiholoģisko pašsajūtu. Protams, tas atstāj ļoti smagas sekas uz ģimenes lēmumu par remigrāciju vai arī atgriešanos atpakaļ zemē, no kuras viņi ir nesen atgriezušies,” norāda Reine.

Tikmēr Remigrantu koordinatore Vidzemē Ija Groze stāsta: “Es kā remigrantu koordinatore šajā laikā esmu palīdzējusi atgriezties vairāk nekā 50 ģimenēm ar skolas vecuma bērniem, un vislielākās raizes sagādā tieši bērnu mācību uzsākšana 7., 8.un 9.klasē.”

Viņa skaidro, – lai arī par bērnu atgriešanos Latvijā runāts Izglītības ministrijas līmenī nu jau gadiem ilgi, tomēr liela daļa skolu un skolotāju joprojām neesot spējīgi efektīvi palīdzēt adaptēties.

Ija Groze
remigrantu koordinatore Vidzemē

Ir vecāki, kuri saka – bērns grib iet uz skolu, bet ir vienreiz nesekmīgs, otro reizi, trešo reizi, un viņam uzreiz rodas šī nepatika pret to visu. Ir vecāki, kuri no sava skatu punkta redz kā nepietiekamu sadarbību no skolas un nepietiekamu atbalstu, ja bērns nepārzina latviešu valodu. Ir skolotāju, kurus tas īpaši neuztrauc.

Atbalsta sniegšanā bērniem migrācijas pētnieki iesaka iesaistīt diasporas skolotājus kā konsultantus, un, iespējams, būtu jārod valstisks finansējums. Proti, ja bērnam ir grūtības sekot līdzi mācību priekšmetiem Latvijā, būtu iespēja sazināties ar savu agrāko skolotāju diasporas skoliņā emigrācijas zemē, kas izskaidrotu mācību priekšmetu terminoloģiju no angļu vai kādas citas valodas uz latviešu valodu.

1 komentārs