Rosina par obligātu noteikt attīstības izvērtēšanu maziem bērniem

4 komentāri
Rosina par obligātu noteikt attīstības izvērtēšanu maziem bērniem
KASPARS KRAFTS, F64

Saeimā dzimusi ideja Latvijā par obligātu noteikt attīstības izvērtēšanu maziem bērniem. Šādā veidā attīstības traucējumus bērniem varētu atklāt pēc iespējas agrākā vecumā un laikus tiem sniegt profesionālu palīdzību.

Dažādi attīstības traucējumi bērniem nav retums. Latvijā ap 1% ir intelektuālie un autisma spektra traucējumi, vēl lielākam skaitam ikdienā jāsaskaras ar mācīšanās grūtībām.

“Mēs tiešām varam palīdzēt šajos gadījumos. Un tā palīdzība galvenokārt ir psihosociāla rehabilitācija. To spēju, kas ir apgrūtinātas, mērķtiecīga trenēšana, bet tā rehabilitācija ir efektīva tad, ja to uzsāk agrīni. Jo lielāki mēs esam, jo grūtāk smadzenēm paliek mainīties. Mēs zinām, piemēram, par autisko spektru, ka mums vajadzētu atpazīt šos traucējumus līdz diviem gadiem,” saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Tagad to sapratuši arī Saeimas deputāti, kuri Bērnu tiesību aizsardzības likumu plāno papildināt ar normu, ka valsts nodrošina obligātu agrīnu attīstības izvērtējumu visiem bērniem vecumā no diviem līdz divarpus gadiem.

Saeimas deputāte Marija Golubeva (“Attīstībai/Par”) norāda: “Latvijā pašlaik notiek tā, ka – ja tiek konstatēti kaut kādi attīstības traucējumi, tad tajā brīdī ar tiem bērniem arī strādā. Visbiežāk tas nav agrīnā vecumā, tas bieži ir uzsākot izglītību. Un, jo agrāk mēs konstatējam šos attīstības traucējumus un darām kaut ko, lai tos novērstu, jo lielākas bērna izredzes ir iegūt kvalitatīvu dzīvi un arī labu izglītību.”

Savukārt Latvijas autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa pauž: “Šis ir būtisks ierosinājums, ko mēs gaidām jau daudzus gadus. Tas atspoguļo Ziemeļvalstu praksi, kur jau ļoti ātri tiek veikts sākotnējais izvērtējums bērniem. Pašlaik ir tā, – ja vecāks pamana, ka bērnam aizkavējas valodiņa vai arī viņš neattīstās tik ātri, tad tā tipiskā prakse, ko dzird vecāki ir – pagaidiet, gan jau viņš sāks runāt. Einšteins arī sāka runāt piecu gadu vecumā.”

Deputātu rosinātie grozījumi nozīmēs, ka attīstības izvērtēšanu veiktu ģimenes ārsti un mācību iestāžu pārstāvji, kuriem valsts nodrošinātu mācības un skaidri definētu metodiku.

“Tas nozīmē, ka, piemēram, ģimenes ārstam būs metodoloģija, kā to darīt, un ģimenes ārsts, zinot metodiku, varēs katram bērnam veikt šo izvērtējumu, lai saprastu – ir vai nav attīstības traucējumi,” saka Golubeva.

Bet bērnu psihiatrs Bezborodovs norāda: “Mums vajag ne tikai atpazīt tās grūtības, jo mērķis ir palīdzēt. Tad ir vajadzīga arī tā palīdzības sistēma un iespēja saņemt rehabilitāciju. Un tas ir jau nākamais jautājums, pie kā mērķtiecīgi valstij būtu jāstrādā.”

Priekšlikums gan šobrīd ir tikai pašā sākuma stadijā. Paredzams, ka jaunās normas dzīvē varētu ieviest no 2021.gada.

4 komentāri