Rosina palielināt algu valsts pārvaldē strādājošajiem

31 komentārs
Rosina palielināt algu valsts pārvaldē strādājošajiem
LETA

Valsts kanceleja rosina celt algu valsts pārvaldē strādājošajiem augstākā, vidējā un zemākā līmeņa vadītājiem, paredz saskaņošanai nodotie Valsts kancelejas izstrādātie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Likumprojektā paredzēti vairāki grozījumi, nodrošinot, ka valsts pārvaldē strādā profesionāli, motivēti nodarbinātie, lai veiksmīgi varētu turpināt valsts pārvaldes reformas, kuru mērķis ir virzīties uz mazu, profesionālu, uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi.

Valsts kancelejā skaidroja, ka, ņemot vērā jaunākās darba tirgus tendences, ik gadu palielinās vidējās darba samaksas apmērs privātajā sektorā – pērn vidējā mēnešalga paaugstinājusies par 6,3%, kas ir lielākais darba samaksas kāpums kopš 2008. gada. Tuvākajos gados tiek prognozēts vēl lielāks darba samaksas pieaugums. Tāpat katru gadu palielinās nodarbināto skaits, kas pamet darbu valsts pārvaldē – 2016. gadā darbu ministrijās pārtrauca 18,5% jeb 593 nodarbinātie, bet 2017.gada oktobrī atsevišķās ministrijās – 16-18% nodarbināto pārtraukuši darbu.

“Valsts pārvaldē nodarbināto mēnešalgas augstākā, vidējā, zemākā līmeņa vadītājiem un augsti kvalificētiem ekspertiem – 10.-16. mēnešalgu grupa – patlaban ir būtiski zemākas par līdzīgām pozīcijām privātajā sektorā – sasniedz tikai 37% privātā sektora vidējās mēnešalgas, liecina pētījums. Iepriekš minētais norāda uz nemitīgu publiskā sektora konkurenci ar privāto sektoru par nozares profesionāļiem. Tāpēc ar grozījumiem likumā paredzēts celt maksimālos apmērus tām mēnešalgu grupām, kurās nodarbinātie šobrīd saņem būtiski zemāku atalgojumu nekā līdzīgi amati privātajā sektorā, proti, 10.-16. mēnešalgu grupai,” atzina Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja piedāvā 16. mēnešalgu grupai noteikt maksimālo mēnešalgas apmēru 3450 eiro apmērā 2441 eiro vietā, 15. grupai – 3233 eiro līdzšinējo 2353 eiro vietā, 14.grupai – 2573 eiro līdzšinējo 2264 eiro vietā, 13. grupai – 2304 eiro līdzšinējo 1917 eiro vietā, 12. grupai – 1813 eiro līdzšinējo 1647 eiro vietā, 11. grupai – 1733 eiro līdzšinējo 1382 eiro vietā, bet 10. grupai – 1385 eiro līdzšinējo 1287 eiro vietā.

Vienlaikus Valsts kancelejā piebilda, ka papildu finansējums mēnešalgu skalu palielināšanai netiks piešķirts.

“Viens no reformu plānā iekļautajiem uzdevumiem ir panākt nodarbināto skaita samazinājumu valsts tiešās pārvaldes iestādēs par 6%. Tā rezultātā ieekonomētie līdzekļi tiks atstāti iestāžu rīcībā, lai palielinātu atlīdzību pārējiem iestādē nodarbinātajiem. Citiem vārdiem – priekšnoteikums maksimālo mēnešalgu apmēru palielināšanai ir nodarbināto skaita samazinājums atbilstoši reformu plānā noteiktajam,” atzina Valsts kancelejā.

Atlīdzības likuma grozījumi paredz, ka, izbeidzot amata tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās, nodarbinātajam var piešķirt atlaišanas pabalstu līdz triju mēnešu vidējas izpeļņas apmēram. Iestādēm, lemjot par atlaišanas pabalstu, ir jāņem vērā amata vērtība, proti, augstākas vērtības amatiem nosakot lielāku pabalsta apmēru.

Grozījumi arī paredz noteikt kritērijus, lai izvērtētu, kuriem darbiniekiem būs priekšrocības palikt darbā, ja tiek samazināts nodarbināto skaits vai likvidēts amats.

Sagatavotie grozījumi ir pirmais solis atlīdzības sistēmas pārskatīšanā, un Valsts kanceleja turpinās darbu pie vienotās atlīdzības sistēmas pilnveidošanas, lai ieviestu darba sniegumā balstītu atlīdzības politiku un celtu atlīdzības līmeni līdz 80% darba samaksas līdzīgiem amatiem privātajā sektorā.

Atlīdzības likuma grozījumi ir viens no Valsts pārvaldes reformu plānā ietvertajiem uzdevumiem.

Lai grozījumi likumā stātos spēkā, tiem jāgūst Ministru kabineta un pēcāk arī Saeimas atbalsts.