Rosina mainīt neefektīvo jauniešu sodīšanas sistēmu, kas Latvijā esot “viduslaiku līmenī”

7 komentāri

Tieslietu ministrija cer reformēt mazgadīgo un nepilngadīgo personu sodīšanas sistēmu, kas Latvijā esot “viduslaiku līmenī”, vēsta TV3 Ziņas.

Pērn par dažādiem likumpārkāpumiem sodīti vairāki tūkstoši jauniešu, bet lielākajā daļā gadījumu piespriests naudas sods un brīdinājums. Piemēroti arī audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Taču ekspertu vērtējumā no tā visa esot maza jēga.

Tieslietu ministrija šodien ar pašvaldībām diskutēja par to, kādēļ jaunieši izdara noziegumus un kas viņus pievilina kriminālajai videi. Sliktas attiecības ģimenē, ne tā labākā draugu kompānija ir kombinācijas, kuru dēļ daudzi jaunieši pievēršas kriminālajai videi un sabojā savu dzīvi.

2020. gadā par dažādiem nodarījumiem sodīti 4310 jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem. 2670 gadījumos piemērots naudas sods un brīdinājums, 1300 bērniem piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.

Pašlaik likums bērniem paredz trīs sodu veidus – klasiskā sodīšana ar administratīvo vai kriminālatbildību. Otra iespēja ir hibrīds, kur sodīšanai piedāvāti atsevišķi audzināšanas elementi, trešā – resocializācija.

Tieslietu ministrija aicina reformēt bērnu sodīšanas sistēmu, liekot akcentu uz bērnu resocializāciju, lai uzlabotu apkārtējo vidi. Ministrija reformu plānu kaldināšanā cer uz sadarbību ar pašvaldībām, tādēļ arī šodien aizvadīts vebinārs, kurā notika viedokļu apmaiņa, kā uzlabot līdzšinējo sistēmu.

Aizvien nav vienprātības, kuru ceļu iet, piemēram, tieslietu ministrs Jānis Bordāns gan aicina nebūt pārlieku naiviem, jo bez sankcijām rūdītākos jaunos krimināļus vien nepārmācīs.

“Šie līdzekļi ir ļoti formāli un saturiski tukši! Ja neizdodas iebiedēt, tāda metode mūsdienās vairs nevienā Eiropas valstī netiek lietota, jo ir neproduktīva, tad šie līdzekļi paši par sevi neko nedod,” norādīja tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga.

Tieslietu ministrs akcentēja, – lai arī tie ir tikai bērni, nereti šie noziegumi nav tik vienkārši, lai visa sabiedrība un paši atzītu, ka bez bardzības varētu tikt galā. Jautājums nav tik vienkāršs.

Ar savu pieredzi šodien virtuālajā seminārā dalījās pašvaldību pārstāvji, kas piekrīt – sods pats par sevi pusaudzi nemainīs. Tā vietā pašvaldības mēģina rīkot dažādas nometnes, kurās dod iespēju problēmu bērniem pavadīt laiku lietderīgi, doties izbraucienos dabā, būt kopā ar citiem un savu enerģiju novirzīt uz sportu un izturības pārbaudījumiem.

“Tie puiši, pārbaudot sevi šajās aktivitātēs, salūst, bieži tie stiprākie, tad spētu atzīst – tas varonis ne vienmēr ir varonis, tā ir dzīves lielākā mācība. Ir bijuši gadījumi, kad neiztur, vairākas dienas atšķirti, vecākiem jābrauc pakaļ,” teica Saldus novada sociālā dienesta direktore Ina Behmane.

Rīgas sociālais dienests pauž bažas par neskaidrību šādu projektu finansēšanā. Rīgā vienas resocializācijas programmas izmaksas ir 400-700 eiro uz vienu jaunieti, un programma aizņem vidēji 14 mēnešus.

“Tas, protams, nenozīmē, ka visiem vajadzēs tik finansiāli ietilpīgas programmas, bet redzam caurumus – jo lielāks jaunietis, 17, 18 gadi, kur uzvedības problēmas izteiktākas, mums nemaz tā īsti nav, ko viņiem piedāvāt, nav pakalpojumu sniedzēju! Un tā Nodarbinātības valsts aģentūra, ar ko konsultējāties, viņiem jau nenāk nauda no sevis, bet visbiežāk no pašvaldībām,” atzina Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne.

Pašvaldības akcentē,  – Tieslietu ministrija var izstrādāt kādus resocializācijas plānus vien grib. Taču, ja aiz tiem nav reāla finansējuma, jēga maza, un beigu beigās viss atkarīgs no pašvaldībām, to darbinieku entuziasma un prasmes piesaistīt finansējumu.

Lasi vēl: Policija: Visbiežāk pulcēšanās un distancēšanās noteikumus ignorē tieši jaunieši