Rosina ieviest bezmaksas augstāko izglītību

5 komentāri

Vai Latvijai, tāpat kā Igaunijai, būtu jānodrošina pilnībā valsts apmaksātas studijas augstskolu studentiem? Saeimā atsākušās diskusijas par bezmaksas augstāko izglītību. Lai to īstenotu, no valsts budžeta gadā papildus būtu nepieciešami 180 miljoni eiro.

Par pilnībā valsts finansētām studijām augstskolās otrdien sprieda Saeimas Augstākās izglītības apakškomisijā. Tās vadītājs Ilmārs Dūrītis uzskata, ka bezmaksas studijas uzlabotu izglītības kvalitāti.

“Studējošo skaits samazinās. Augstskolas konkurē par ikvienu no studentiem. Piedāvā plašu programmu klāstu. Bet – ko mēs redzam, mēs redzam, ka faktiski ar tiem finanšu resursiem, ko valsts piešķir studiju programmām, kas ir no valsts finansētas, un ar tiem resursiem, ko augstskolas saņem kā studiju maksu no studentiem, ir nepietiekami, lai nodrošinātu to kvalitāti,” norāda Dūrītis.

Viņš norāda, ka bezmaksas augstākā izglītība radītu vienlīdzīgas iespējas visiem studētgribētājiem un mazinātu vajadzību paralēli studijām strādāt.

Atbalstu iecerei pauž Rektoru padomes vadītāja Rūta Muktupāvela, kura sagaida, ka deputāti neaprobežosies tikai ar diskusijām un tiešām ieviesīs bezmaksas augstāko izglītību.

“Igaunija spēja pāriet uz tādu modeli. Lietuvieši, es saprotu, ka tuvākajā laikā to ieviesīs. Tad mēs atkal velkamies astē un atkal tikai sākam diskutēt. Es ļoti ceru, ka šī diskusija nebūs tāda kampaņveidīga, ka tā būs tiešām tāda pastāvīga, kodolīga un galvenais, protams, rezultatīva,” saka Muktupāvela.

Taču izmaiņas prasītu ievērojamu valsts finansējumu. Augstākajai izglītībai no valsts budžeta gadā patlaban atvēl nepilnus 70 miljonus eiro. Bezmaksas studiju nodrošināšanai, pēc aptuvenām aplēsēm, papildus būtu nepieciešami vairāk nekā 180 miljoni. Tāpēc tiek izskatīta iespēja uz bezmaksas studijām pāriet pakāpeniski.

“Bezmaksas izglītība būtu lielajās universitātēs. Tas ir pirmais. Ekselence – ir milzīga atlase, bet valdība iegulda šos līdzekļus tiem studentiem, kuri spēj pieteikties, tātad uzvarēt konkursus. Augstskola domā par motivāciju, ir tiešām studentu motivācija mācīties. Tad mēs dodam šo te resursu,” norāda Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”).

Valsts budžeta apmaksātās vietās augstskolās mācās 57% studentu, pārējie 43% par savām studijām maksā paši.

Saeimas apakškomisijas vadītājs cer, ka lēmumu par bezmaksas augstākās izglītības ieviešanu izdosies pieņemt vēl šim Saeimas sasaukumam, tātad tuvāko divu gadu laikā.