Rīt Saeima izšķirs, vai un kad Latvijas skolās tiks ieviests jaunais prasmēs balstītais mācību saturs

0 Komentāru

Aktīvu nostāju šoreiz pauž vecāku organizācijas, mudinot politiķus nelikt šķēršļus mūsdienīgai un kvalitatīvai izglītībai Latvijā. Vecāki sola rīt kuplā skaitā pulcēties pie Saeimas un atgādināt, ka ar savu balsi deputāti lems par bērnu, tātad Latvijas nākotni.

Lai gan jauno – kompetenču mācību saturu Latvijas skolās sākotnēji bija plānots ieviest no 2019. gada septembra, atbildīgā Saeimas komisija tomēr lēma ieviešanas brīdi atlikt par gadu. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis to par lielu traģēdiju neuzskata, tomēr vienlaikus viņš cer, ka Saeima rītdienas balsojumā tomēr reformai zaļo gaismu dos, lemjot citādi nekā komisijas deputāti. Tikmēr skaidru savu viedokli paust un arī rīkot protesta akciju ir gatavi bērnu vecāki.

Dienā, kad par bērnu izglītības nākotni lems parlamentā, vecāki tomēr cer sagaidīt stingrāku deputātu izlēmību.

“Jā, nu ir tāda baža, ka Saeimas deputāti arī varētu ieslīgt tādās pašās neauglīgās, nesaprotamās diskusijās kā tas bija Izglītības komisijā un joprojām ir baža par to, ka pastāv vēlme nepieļaut šīs te reformas īstenošanu kā tādu,” norāda Gundars Āboliņš, iniciatīvas grupas “Vecāki par labāku izglītību” izveidotājs, “mēs piekrītam, ka arī oponentiem ir kāds labs domu grauds un tas būtu jāņem vērā, bet ir pietiekošs laiks, lai to ņemtu vērā un izdarītu, bet tas nav iemesls, lai apstādinātu reformu.

Kustības ”Iespējamā misija” vadītāja Ingrīda Blūma uzsver, ka pašreizējā mācību sistēma valstī nav slikta, bet mūsdienu bērnam ar to ne tuvu nav gana. “Es pašreizējo vidējo izglītību noteikti nevērtēju kā sliktu, daudz kas tiek arī labi darīts. Bet vismaz man personīgi nešķiet, ka ar viduvēju izglītību nav pietiekoši. Pietiekoši būtu tad, ja mēs Latvijā gribētu dzīvot tā kā dzīvo labākajās un attīstītākajās valstīs.”

Sašutumu par pagājušajā nedēļā komisijas sēdēs pieredzēto neslēpj vecāku organizācijas ”Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa apelē pie deputātu sirdsapziņas, ka runa galu galā ir par Latvijas nākotni. “Tā vietā, lai patiešām visi apsēstos pie viena galda un pieņemtu atbildīgus un pārdomātus lēmumus, notiek tāds balagāns. Jā, Latvijā, diemžēl, tā notiek vairākās jomās, bet mēs šeit runājam par bērniem.  Tad pietiek teikt, ka mūsu nākotne slēpjas bērnos, ka bērni ir mūsu zelts. Tad nerunājiet tā, tad pirms vēlēšanām nelieciet to savos lozungos.”

Nozares profesionāļi darbu pie pilnveidotā mācību satura ”Skola 2030” sāka 2016. gadā. Daudzi skolotāji sūdzas, ka joprojām ir daudz neskaidrību. Pedagogu arodbiedrības un pašvaldību spiediena ietekmē Saeimas atbildīgā komisija lēma reformu nobremzēt.

0 Komentāru