Rinkēvičs kā priekšnoteikumu ES izaugsmei un konkurētspējai saredz vienotā tirgus padziļināšanu un digitalizāciju

0 Komentāru
Rinkēvičs kā priekšnoteikumu ES izaugsmei un konkurētspējai saredz vienotā tirgus padziļināšanu un digitalizāciju
EDIJS PĀLENS/LETA

Darbs pie Eiropas Savienības (ES) Vienotā tirgus padziļināšanas un digitalizācijas ir priekšnoteikumus ES izaugsmei un globālai konkurētspējai, uzsvēris ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos 2020.gadā.

Ministra skatījumā, lai gan 2020.gadā darbs pie Vienotā tirgus padziļināšanas un digitalizācijas turpinājās, Eiropa joprojām nav digitāli transformējusies un atpaliek globālajā cīņā par līderes lomu digitālajā jomā. Viņa ieskatā Eiropas atbilde ir šogad pieņemtā visaptveroša ES Digitālā stratēģija, kas paredz veicināt ES digitālo suverenitāti, proti, atkarības mazināšanu no trešo valstu izstrādātajiem digitālajiem risinājumiem un tehnoloģijām.

Ministrs uzsvēra, ka darbības virzieni ir skaidri – investīcijas jaunajās tehnoloģijās, kā, piemēram, 5G, mākslīgais intelekts, superdatori/kvantu datori, digitālo datu glabāšana Eiropā, tālāka digitālās infrastruktūras attīstība. Tādos virzienos kā Eiropas līmeņa elektroniskās identifikācijas un elektronisko pakalpojumu risinājumu attīstība Latvija un pārējās Baltijas valstis demonstrē līderību ekspertīzē, norādīts ministra ziņojumā.

Rinkēvičs atzina, ka ES ir digitālo tiesību un regulējuma līdere globālā līmenī, kuras noteiktajiem standartiem seko pārējā pasaule. Pēc viņa domām, Eiropai ir jāsaglabā šī priekšrocība, vienlaikus neieslīgstot galējībās – digitālās vides pārlieku stingrā regulācijā. Tāpat ministrs pavēstīja, ka turpinās darbs pie ES vienotā tirgus pilnveidošanas un pielāgošanas.

Viņš atzīmēja, ka 2020.gada 10.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja vairākus paziņojumus jeb tā saukto “Marta pakotni” ar mērķi stiprināt vienoto tirgu.

“Turpmāka Vienotā tirgus pilnveidošana nenoliedzami sniegs jaunus ieguvumus ne vien Latvijas ekonomikai kopumā, bet arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tiem brīvi strādājot, studējot, ceļojot, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus citās ES dalībvalstīs, veicot pārrobežu uzņēmējdarbību, un veicinās pāreju uz zaļu un digitālu ekonomiku,” pauda ārlietu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka ES ir vērtību un tiesiskuma savienība, tāpēc ir atklāti jārunā par šiem jautājumiem, jādalās ar pozitīvo pieredzi, bet jābūt arī gataviem uzklausīt kritiku un kopīgi strādāt pie labākajiem risinājumiem tiesiskuma stiprināšanā. Arī 2020.gadā turpinājās ES centieni tuvināt dalībvalstu interpretāciju par kopīgajām vērtībām un tiesiskumu, pavēstīja ministrs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka ka 2020.gadā klajā nāca EK pirmais tiesiskuma ziņojums, kurā ir izvērtēti galvenie tiesiskuma elementi visās 27 ES dalībvalstīs un uzrādīti galvenie sasniegumi un izaicinājumi. Tāpat valstu un valdību vadītāji, apstiprinot ES daudzgadu budžetu 2021. līdz 2027.gadam, vienojās, ka ES finanšu līdzekļu saņemšana tiks saistīta ar likuma varas ievērošanu.

“Latvija uzsver, ka ES ir vērtību savienība un tiesiskums jāstiprina dialoga ceļā, kopīgi meklējot risinājumus. Latvijas interesēs ir veicināt ES vienotību, tādēļ jāizvairās no jebkāda veida polarizācijas. Tiesiskuma jautājumos jābūt juridiskai skaidrībai, ko var nodrošināt arī ES Tiesas iesaiste,” pauda ministrs.

Tāpat Rinkēvičs klāstīja, ka 2020.gada nogalē, balstoties uz EK piedāvāto jauno Migrācijas un patvēruma paktu, tika dots jauns impulss ES diskusijām par migrācijas jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka Latvija turpina atbalstīt visaptverošu pieeju migrācijai ar uzsvaru uz ES ārējo robežu efektīvu pārvaldi, cīņu pret cilvēku kontrabandistiem un pastiprinātu sadarbību ar trešajām valstīm. Ministra ieskatā Latvija ir pierādījusi, ka tā var sniegt atbalstu un iesaistīties solidaritātes pasākumos, vienlaikus skaidri uzsverot, ka patvēruma meklētāju pārdalei jābalstās uz brīvprātības principu.

Rinkēvičs informēja, ka 2021.gadā darbu uzsāks Eiropas nākotnes konference, un ir paredzētas plašas diskusijas, kurās iesaistīsies ne tikai ES institūcijas un dalībvalstu pārstāvji, bet arī nacionālie parlamenti, pilsonisko organizāciju pārstāvji, eksperti un plašs sabiedrības loks. Paredzēts, ka konference noslēgsies 2022.gadā, kad ES prezidentūru pārņems Francija. Latvijas 2018.gada pilsoņu konsultāciju pieredze rāda, ka Latvijas iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida praktisku jautājumu risināšanu.

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija vēlas stiprināt ES vienotību, veicināt noturību pret dažāda veida izaicinājumiem, kā arī turpināt dzīves līmeņa izlīdzināšanas procesu starp ES dalībvalstīm. Tāpat Latvijai ir svarīgi saglabāt un stiprināt līdzšinējos ES sasniegumus – Vienotā tirgus un Šengenas zonas funkcionēšanu.

“Vienlaikus ir skaidrs, ka tiks diskutēts par plašākām tēmām, piemēram, Eiropas stratēģiskā autonomija dažādās jomās, kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm, piemēram, veselības jomā, kā arī plašāka kvalificētā vairākuma balsojuma izmantošanu. Latviju apmierina pašreizējais ES institucionālais līdzsvars, taču esam gatavi diskutēt par iespējamiem priekšlikumiem, lai stiprinātu Eiropas Savienību un tā labāk strādātu Eiropas iedzīvotāju interesēs,” pavēstīja Rinkēvičs.

0 Komentāru