Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā apskatāmi mazie lūsēni

1 komentārs
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā apskatāmi mazie lūsēni

Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā apskatāmi mazie lūsēni, liecina zooloģiskā dārza informācijas dienesta publiskotā informācija.

Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā norāda -kad pagājušajā ziemā Rīgas zoodārza “veterāns”, 10 gadus vecais lūsis Rubīns tika iepazīstināts ar nepilnus trīs gadus veco lūsenīti Dadzi, uz ģimenes pieaugumu tika cerēts tikai nākošajā vasarā. Bet pieredzējušais 10 lūsēnu tēvs “no iepriekšējām attiecībām”, laiku velti netērēja. Viņš radīja divus veselīgus un nebēdnīgus maija beigās dzimušus lūsēnus – puiku un meiteni, kuri jau braši atrādās zoodārza apmeklētājiem, plūcoties mītnes smiltiņās un kāpelējot pa siekstām.

Jēkabpils novada dome rīkos lūsēniem vārda došanu, jo Jēkabpils pilsētas ģerboni rotā lūsis un pilsēta jau astoņus gadus palīdzēja rūpēties par Rīgas zoodārza lūšu uzturēšanu un dzīvnieku vārdiem, ko ierakstīt Eiropas lūšu ciltsgrāmatas reģistrā. Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzimušajiem lūšiem jēkabpilieši iepriekš devuši visai skanīgus vārdus – Jakobīne, Hercogs, Jete, Lūsija, Ambēra, Jēkabs, Jākobs.

Pirms vārda došanas svinībām, sasniedzot divu mēnešu vecumu, lūsēnus vēl gaida kompleksā vakcinācija. Savukārt zoodārzs lūdz apmeklētājus ievērot zoodārza iekšējās kārtības noteikumus un pārlieku netuvoties lūšu mītnei, lai nesatrauktu jauno ģimeni.

Daudzviet Eiropā Eirāzijas lūsis un, tostarp, tā Latvijā sastopamā pasuga ziemeļu lūsis, savvaļā ir nopietni apdraudēta un ir ļoti svarīgi šo sugu pilnvērtīgi saglabāt arī nebrīvē, tāpēc kopš 2002. gada visi dati tiek apkopoti lūšu Eiropas ciltsgrāmatā (ESB).  Gan lūsim Rubīnam, kuru savulaik atrada kādā Vidzemes mājas pagalmā, gan lūsenei Dadzei, kuru no Viļakas mežiem uz zoodārzu atveda mežstrādnieki, Eiropas zoodārzos nav radinieku, kas šī lūšu pāra iespējamos pēcnācējus padara īpaši vērtīgus Eiropas lūšu sugas saglabāšanas projekta ietvaros.

Rubīna un viņa iepriekšējās “būrabiedres” Kamēlijas izaudzināto lūsēnu skaits nebrīvē bija kļuvis pietiekams, tādēļ Kamēlija tika nosūtīta uz Poliju, lai Rubīns varētu nodibināt jaunu ģimeni. Šī pāra 10 pēcnācēji savulaik nonāca gan Polijā, kur ar Pasaules Dabas fonda atbalstu tiek realizēta lūšu atkalatjaunošanas programma, gan Somijā un citur. Kopumā, 20 gadus piedaloties lūšu vairošanas programmā, Rīgā un Rīgas zoodārza filiālē “Cīruļi” dzimušie kaķi nosūtīti uz zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un citur.

2014. gadā dzimušais un Jēkabpiliešu par Hercogu nodēvētais lūsis, kopā ar “Cīruļos” dzimušo Lūsiju, nu dzīvo Rīgas sadraudzības pilsētas Kobes zoodārzā. Apdraudēto sugu saglabāšana nebrīvē ir visai komplicēts process, kurš iekļauj arī “aprēķina laulības”, bet tas nodrošina galvenā rezultāta sasniegšanu – daudzviet izzūdošas dzīvnieku sugas ģenētiski pilnvērtīgu saglabāšanu.

1 komentārs