Rīgas jūras līcī zvejnieku kļūst arvien mazāk… Vai piekrastes zveja iznīkst?

0 Komentāru
Rīgas jūras līcī zvejnieku kļūst arvien mazāk… Vai piekrastes zveja iznīkst?
Foto: Flickr / Kevin Krejci

Vasara tradicionāli ir zvejnieku svētku laiks, kad zvejnieki lepojas ar savām tradīcijām un liek galdā nozvejoto lomu. Taču pēdējos gados zivju pārdevēju piekrastē ir mazāk, arī zivis kļuvušas dārgākas. Vai piekrastes zveja Latvijā izsīkst?

Braucot gar jūras piekrasti, zivis var atrast lielākos tirgos. Mazajos ciematos kādreizējās būdas un treileri stāv tukši. Šeit notiek zivju sagatavošana pirms kūpināšanas. Tīrīšana, mazgāšana un salikšana uz rāmīšiem un trulītī.

Andi sastopam priekšpusdienā karstākajā darba laikā. Dienā viņa ģimene sagatavo ap 150-200 kg zivju svaigā veidā un vēl ap 100 kg kūpinājumu. No vietējām zivīm kastēs atrodamas vimbas, brekši, lucīši, mencas un reņģu līdzinieces moivas. Andis ir zvejnieks trešajā paaudzē un redz, ka šobrīd šī nozare sasniegusi savu zemāko punktu.

Ziemas mēnešos Andis piepērk klāt arī siļķi un skumbriju. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentā noliedz, ka piekrastē zivju nozveja būtu sarukusi. Kopējā masa, izslēdzot no saraksta reņģes, ko līdz šim lielā mērā realizēja Krievijas tirgū, bet tagad samaļ miltos, pērn sasniedza 638 tonnas. Šis apjoms krietni neatšķiras no laika pirms 10 un 15 gadiem. Tomēr pētot atsevišķas zivju sugas redzams, ka krietni samazinājusies plekstes nozveja, praktiski izzudis lasis, sarucis vimbas, plauža un zandarta daudzums.

Tikmēr citas sugas tīklos iemaldās biežāk – piemēram, menca, lucītis un citu sugu zivis, tostarp invazīvā suga, kas ievesta no Melnās jūras – apaļais jūras grundulis. Lielu kaitējumu nodara ronis, kas vērtīgākās un lielākās zivis izēd no tīkliem. Bez tam nozvejas apjomus ietekmē arī savulaik Eiropas Savienības finansētā veco kuģu un laivu sagriešanas programma. Daudzi šo naudu neizmantoja lietderīgi biznesa attīstībā.

Jaunas laivas piereģistrēt ir sarežģīti, jo to neļauj ES likumdošana. Zvejnieki pārpērk viens no otra veco laivu papīrus, lai varētu paplašināt biznesu. Zemkopības ministrija plāno šo kārtību atvieglot.

Zivsaimniecības departamenta vadītājs skaidro, ka izsniegto licenču skaits arī nemainās, tomēr daudzi zvejnieki savas laivas vienkārši neizmanto un jūrā iet retāk, jo zvejas rīkus piepilda jūras grunduļi, ko pārdot vietējā tirgū ir grūti. Savukārt kā cīnīties ar roņiem – pagaidām nav skaidrs.

Tikmēr Andis stāsta, ka daļa viņa kādreizējo biedru pēc laivu sagriešanas un sliktākas nozvejas, devušies peļņā uz Norvēģiju. Pats Andis gan noskaņots optimistiski. Kaimiņš atļāvis izmantot viņa teritoriju piekļūšanai pie jūras. Te nostiprināts ceļš, izveidota ērtāka piebraukšana – viss, lai varētu zvejot arī turpmāk.

Video

0 Komentāru