Komentāri

Ieguvumu, kas Rīgai ir no Eiropas kultūras galvaspilsētas goda, varēs izvērtēt pēc septiņiem vai labākajā gadījumā – pieciem gadiem. Tad varēs redzēt, vai pilsēta un valsts ilgtermiņā izmanto potenciālu un zināšanas, kas ir iegūtas, organizējot pasākumus Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā, pauž Rīga 2014 programmas vadītāja Aiva Rozenberga.

Pirmās aplēses par Rīgas ieguvumiem no kultūras galvaspilsētas statusa būs zināmas vien nākamā gada pavasarī, bet jau tagad ir pieejama informācija, ka tūristu skaits galvaspilsētā pirmajā pusgadā audzis par teju piektdaļu.

Lai arī organizatori ir pārliecināti, ka, pateicoties kultūras galvaspilsētas statusam, Latvijas vārds ir pozitīvi izskanējis pasaulē, tomēr programmas veidošanā no maisa izlīdusi sen zināma āža kāja – trūkst labu speciālistu.

Uģis Brikmanis, Rīga 2014 tematiskās līnijas Okeāna alkas kurators:

Galvenās problēmas nav lielas un principiāli jaunas problēmas, tās ir tās pašas, kas agrāk – resursu nepietiekamība un pārslogotība. Trūkst augsti kvalificētu resursu.

Gadu mijā beigsies Rīgas valdīšana Eiropas kultūras galvaspilsētas tronī, kura ietvaros tika realizēti aptuveni simts dažādi projekti, tostarp Pasaules koru olimpiāde, uzvedums Lec, saulīte, koncerts Dzimuši Rīgā, Stūra māja un daudzi citi. Tomēr šis priekškars vēl pavisam ciet neaizvērsies.

Aiva Rozenberga, Rīga 2014 programmas vadītāja:

Pirmajā janvārī nekas nebeidzas, mums ir vēl projekti, kas ir redzami līdz janvāra beigām, līdz marta beigām.

Piemēram, līdz marta beigām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) būs apskatāma īpaša grāmatu izstāde. Šogad līdz gadu mijai viens no vērienīgākajiem pasākumiem Latvijas galvaspilsētā gaidāms 13. decembrī, kad Latvijas Nacionālajā operā (LNO) pasniegs Eiropas Kinoakadēmijas balvas. Savukārt novembra beigās kopā ar Latvijas Radio bigbendu un Mare Balticum sevi pieteiks jauns starptautisks projekts.

Plašāk – skaties video!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl