Komentāri

Rīgas domē šodien notika skarbas sarunas par izglītības jautājumiem. Kā zināms, pagājušonedēļ Izglītības ministrija nāca klajā ar apjomīgu pētījumu, kas atsedz būtiskas problēmas izglītības kvalitātē virknē Rīgas mikrorajonu skolu. Pašvaldības amatpersonas skaidro, ka Rīgas mikrorajonos mēdz būt problemātiska sociālā vide, un tas neizbēgami atstāj iespaidu arī uz skolēnu sekmēm, taču pētījumā šī specifika neesot ņemta vērā.

Rīgas domes Izglītības komitejā šodien bija karstas diskusijas par pēdējā laika aktuālāko tēmu – pētījumu, kas atklāj, ka mikrorajonu skolās sekmes ir krietni sliktākas nekā citās mācību iestādēs. Autors, kurš par neglaimojošo pētījumu bija uzaicināts atskaitīties domniekiem, akcentē, ka nav nevienā politiskajā partijā, un asi kritizēja domnieku attieksmi, kas pētījumu nopēla.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Kas mani pārsteidza: jūsu mikrorajonos ir kilometra rādiusā 3-4 skolas, kur ir bērnu tik 12. klasē, cik jābūt vienā vidusskolā, un jūs turpināt šīs skolas aizstāvēt, jo jārūpējas par mikrorajonu bērnu iespējām,” teic pētījuma autors Jānis Turlaijs.

“Nekvalitatīvs pētījums! Nav zināma katras skolas situācija, ir nosviests uz galda tādā steigā, ka drukas kļūda ir atstāta,” saka RD Izglītības komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane.

Rīgā ir liels skaits skolēnu, kas nemaz nepabeidz vidusskolu, un atbildīgo skaidrojums šai problēmai ir vienkāršs. “Atbirums veidojas pēc pirmā pusgada. Viena daļa saprot, ka vidusskola nav viņiem, vienkārši sakot, ja,” norāda RD Izglītības departamenta direktors Guntis Helmanis.

Kamēr Rīgas dome visiem spēkiem cenšas iegalvot, ka problēmas ar krievu skolām mikrorajonos ir no mušas izpūsts zilonis, Rīgas 53. vidusskolas direktores teiktais to atspēko. Pedagoģe emocionālā uzrunā atklāj skarbo realitāti, kas valda daudzos Rīgas mikrorajonos, ģimenēs, kurās faktiski valda apātija un kurās bērns ir pēdējā vietā.

“Šeit ir pirmspadomju laika mājas, kuras bija pilnas ar komunālajiem dzīvokļiem. Šeit ir palicis liela daļa šī smagā slāņa, kuriem, lielai daļai, bērni nav vajadzīgi. Mājās nerunā latviski. Mīļie cilvēki – jūs sakiet, viņiem ir jāprot! Viņi ir viens pret viens ar skolu, un mēs darām visu, ko varam,” norāda Rīgas 53. vidusskolas direktore Ingūna Slapiņa.

Ažiotāžu radījis arī domes lēmums  “izcilības vārdā” samazināt klašu skaitu ģimnāzijās. Helmanis uzsver, ka valsts ģimnāziju uzdevums ir sekmēt izcilību, jāveido vēl lielāka konkurence uz vietām Rīgas valsts ģimnāziju 7. klašu grupā.

Lasi vēl