Rīgā vājākās ir tieši krievu skolas, liecina IZM pētījums

Komentāri

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vājākās Rīgā ir tieši krievu skolas. Rīgas dome gan aizstāvas un negrasās ņemt pētījumu vērā.

Piemēram, Rīgas 92. vidusskolai, pēc IZM pasūtītā pētījuma datiem, ir tik slikti centralizēto eksāmenu rezultāti, ka atklāts būtu jautājums, vai šādai iestādei maz ļaut izsniegt vidusskolas diplomus. Taču skola aizstāvas, sakot, ka ir šokā, un ministrijai pārmet neslavas celšanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Skolā ir izveidota sava slavas siena. No fotogrāfijām pretī smaida audzēkņi, ar ko Pļavnieku mikrorajons lepojas visvairāk.

Nataļja Vasilika
RĪGAS 92. VIDUSSKOLAS DIREKTORE

Šeit ļoti daudz skolēnu, par ko var runāt. Nastjai liecībā nav neviena devītnieka, tikai desmitnieki. Viņa tā mācās. Tā ir mūsu zvaigzne, būs tālāk.

Direktore domā – tas vien ir pierādījums, ka skola ir labā līmenī. Tomēr kopējie dati liecina par ko citu.

Ministrija paņēmusi trīs obligāto vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultātus – latviešu valodu, matemātiku un svešvalodu – un izdalījusi ar skolēnu skaitu, kas septembrī mācības uzsākuši.  Tātad – jo vairāk bērnu pa gadu atbiris, jo sliktāks skolai indekss.

92. vidusskola ir starp tām septiņām Rīgas skolām, kuras pēc šāda aprēķina nonāk lejasgalā. Indekss ir mazāks par 30%. Kartē tā iezīmēta ar tumši zilu, tātad – potenciāli tādu, kurai vajadzētu pakāpi samazināt uz 9. klašu izglītību.

“Mēs esam šokā. Mūsu skola nav slikta, esam 41. vietā pēc skolu reitinga. Mūsu audzēkņi ieguva vietas olimpiādēs. Metodika nav pareiza,” pārmetumus atvaira skolas mācību daļas vadītāja Inna Bogdanova.

Pēc mācību daļas domām, nekorekti esot rezultātu dalīt ar to skaitu, kas septembrī mācības uzsākuši, nevis tiem, kuri reāli līdz eksāmeniem tikuši. Tāpat nedrīkstot likt kopā dienas un vakara maiņas, kas vidējo skolai velk uz leju. 92. vidusskolā ir trīs 12. klases. Divas dienas, viena – vakara maiņa. Viņu līmenis ir zems, un svārstās knapi ap sekmīgu. Direktore pat stāsta, ka jūnijā dzer nervu zāles, līdz sagaida vakarnieku rezultātus, lai uzzinātu, vai viņi nav izkrituši, un tikai tad iet vasaras brīvlaikā. Tas gan nenozīmē, ka arī dienas klasēs netrūktu problēmu.

Likumsakarīgi, ka visas septiņas problemātiskās ir krievu skolas. Viņus iegāž latviešu valodas eksāmens. Domē to lieliska zina, taču uzskata – jāsamazina prasības, nevis jāceļ līmenis.

Eiženija Aldermane
RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Es pati esmu latviešu valodas speciāliste un neuzskatu, ka latviešu valodas eksāmenu, kurš ir smags, vienādi jākārto mazākumtautības skolās. Un tomēr tas dod zināmu kritumu.

Tomēr arī Aldermane spiesta atzīt, ka Rīgā ir skolas, kurām nevajadzētu izsniegt vidusskolas atestātus. Pagājušajā mācību gadā piecām jau aizliedza atvērt 10. klasi. Taču ministrijas ieteikumos tik un tā dome neklausīšoties.

Ušakovs ministrijas kritiku uztver vēl sāpīgāk. Sociālajos tīklos primitīvā veidā mērs sajūsmina savus sekotājus, izglītības ministru Šadurski nosaucot par meli. Pēc Lieldienām viņš nākšot klajā ar ministrijas pētījuma atmaskojumu, jo uzskata, ka tā apzināti viltojusi datus.

Tests - ko tu zini par alus vēsturi?

Tests - ko tu zini par alus vēsturi? 8

Alus plūdi Londonā – vai tas maz ir iespējams? Izpildi testu par alus vēsturi, uzzini pārsteidzošus faktus un tiec pie sertifikāta! Neizpaliks arī balva.

Lasi vēl