4 komentāri
Rīga ukraiņu tūrista acīm: kontrasti, mūlāpi un mikriņi
Foto: Serhii Zdorovets

Rīga acīmredzami ir kontrastu pilsēta, secinājis ukraiņu jaunietis Serhijs, kurš, kā pats to dēvē, bija devies nelielā ”eirotripā” un apceļoja trīs Baltijas valstis, kā arī Somijas galvaspilsētu Helsinki. Piedāvājam tev, lasītāj, uzzināt, kāda ir Rīga cilvēka acīm, kas šajā pilsētā nokļuvis pirmo reizi.

“Rīga ir lielāka par Viļņu un Tallinu, to var just – šķiet, vairāk ir arī tūristu. Īpaši daudz te ir tūristu no Krievijas, man pat kāds vīrietis ar Maskavas akcentu uz ielas nosauca par ”banderovcu”, jo man bija T krekls ar Tarasa Ševčenko [ukraiņu dzejnieks, rakstnieks, folklorists, licis pamatus ukraiņu modernajai literatūrai – red.] attēlu. Es, protams, viņam atbildēju, ka mēs te jau esam un mūsu ir daudz, lai viņš baidās! Kopumā puse no cilvēkiem, kas ”tusējas” centrā, runā krieviski. Ne visi ir tūristi, skaidra lieta, bet mūlāpus [быдла – oriģinālā], kas runā latviešu valodā, es nesatiku. Kā šīs divas pasaules sadzīvo Rīgā, man nav skaidrs. Taču realitātē dzīvo gan, piemēram, brauc vienā transportā. Lai gan, es dzirdēju, ka latvieši un krievi iet uz dažādām diskotēkām. Uzreiz pateikšu, ka es negribu likt zīmogus, ņemot vērā cilvēku nacionālo piederību, ir daudz krievu, kuri darbojas šīs pilsētas labā,” akcentē ukrainis.

”Nokļūstot Latvijā, ir jūtams, ka šai valstij ir bijis cits vēsturiskais ceļš, nesaistīts ar Ukrainu, kā tas ir bijis, piemēram, Lietuvai. Kad mūsu un lietuviešu zeme bija Žečpospolitas jeb Polijas-Lietuvas ūnijas sastāvā, Latvija un Igaunija atradās Vācijas ietekmes sfērā un ietilpa Livonijā. Tas ļoti labi atspoguļojas arhitektūrā, taču, saprotams, ka sešdesmit okupācijas gadi atstājuši savas pēdas, tādēļ Rīgā var redzēt arī milzum daudz ”hruščovku” un dažādas tipiskas padomju laiku ēkas,” viņš raksta.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Serhijs novērojis, ka Latvija ir ļoti zaļa zeme, un piebilst lasītāju zināšanai – lielāko tās daļu aizņem meži. “Izskatās, ka lauksaimniecība nav tik attīstīta kā Lietuvā, bet tas ir ļoti skaisti,” saka Serhijs.

Tāpat viņš raksta: “Vasarā viss notiek, ja ne centrā, tad Jūrmalā, kas atrodas 15 kilometrus attālumā no Rīgas un kur var nokļūt pa lielisku šoseju. Jūrmala – tie ir 26 kilometri pludmales un meža! Lieliska vieta, un cilvēku tur pietiek!”

Tiesa gan, viņu izbrīna, ka Krievija mēģina informācijas telpā izplatīt savu politiku, minot kādu televīzijas kanālu, kurā tiek stāstīts par ”Ukrainas huntu” un Kijevas kaujiniekiem ”labākajās Kiseļeva tradīcijās”. ”Pat mikroautobusos to rāda,” stāsta ukrainis.

”Rezumējot – sen jau gribēju apmeklēt Rīgu. Tā ir kontrastu pilsēta, kas noteikti ir jāredz!” raksta Sergejs.

Foto:

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl