3 komentāri

“Viļņai bija jādeg. Pat benzīns jau bija izlaistīts,” tas ir citāts no Rīgā izrādītas filmas, kurā Baltijas valstu neatkarības centieni deviņdesmito gadu sākumā pasniegti nevis kā tautas kustība, bet kādu nezināmu ļauno spēku inscenēti dumpji.

Filmas veidošanā savu roku pielicis no Latvijas par spiegošanu izraidīts Krievijas diplomāts, bet eksperti to jau atzinuši par tipisku Krievijas dezinformācijas operāciju.

Barikāžu laikā 1991. gadā naktī uz 21. janvāri Raiņa bulvārī pie Iekšlietu ministrijas ēkas sākās Padomju varai uzticīgās specvienības OMON uzbrukums. Haosā tika nošauti pieci cilvēki – ministriju sargājošie miliči, vienkāršs garāmgājējs un divi kinooperatori, kas filmēja notiekošo. Jau tolaik prokuratūra izmeklēja versiju, ka OMON uzbrukuma aizsegā kāds trešais spēks centies sarīkot provokācijas, saistot tās ar padomju izlūkdienestu kontrolētiem spēkiem. Filmā doti mājieni par ko citu.

Filmā izvirzīta tēze, ka visas revolūcijas esot iedalāmas divos veidos – īstajās un krāsainajās. Krāsainās revolūcijas esot nevis tautas kustības, bet kādu vārdā nenosauktu ļauno spēku inspirēti dumpji ar mērķi pārdalīt kapitālu. Lai satracinātu tautu pastāvošās varas gāšanai, šie spēki rīkojot dažādas provokācijas, kas vērstas pret mierīgajiem iedzīvotājiem. Nepareizajām revolūcijām filmas autori pieskaita notikumus, ko negatīvi vērtē Krievija, kā tautas sacelšanās Ukrainā un Gruzijā. Arī Baltijas valstu Dziesmotās revolūcijas, brūkot Padomju Savienībai, esot tādas pašas.

Autori no tiešas atbildes, kas ir šie kapitāla pārdalītāji, kuri rīko provokācijas, gan vairās, tā vietā ielaižoties vēl dziļāk sazvērestības teorijās.

Andrejs Tatarčuks
filmas autors

Tajā laikā CIP un VDK bija viena pola struktūras [ar vienādiem mērķiem]. CIP un VDK Padomju Savienības aktīvu, piemēram, partijas zelta, izzagšanas ziņā – viņi strādāja kopā. Man tas kļuva skaidrs šīs filmas uzņemšanas gaitā.

Šī atziņa balstīta intervijās ar tādām personībām kā tālaika Rīgas OMON komandieris Česlavs Mliņņiks, pretlatviski noskaņotais Krievijas politiķis Viktors Alksnis, interfrontes līderis Alfreds Rubiks un citi. Rubiks bija ieradies arī uz filmas pirmizrādi Rīgā.

Andrejs Tatarčuks
filmas autors

Es sameklēju ļaudis, ar kuriem neviens Latvijas žurnālists nerunā, kuri izstāstīja stāstu, kas neiederas oficiālajā Latvijas vēsturē. Man tas šķita interesanti.

Filmas veidotāji ir Andrejs Tatarčuks no Latvijas, kurš strādā Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodnya” tīmekļa vietnē “Baltnews”, igauņu izcelsmes krievu mākslinieks Sergejs Četvertnojs, kā arī Krievijas nedēļraksta “Rossijskije Vesti” galvenais redaktors Dmitrijs Jermolajevs. Viņš Latvijā labāk pazīstams kā no mūsu valsts izraidīts Krievijas spiegs.

Jāpiebilst, ka kādā intervijā, kas joprojām pieejama “Youtube”, filmas autori apgalvo, ka Bastejkalnā mierīgos iedzīvotājus šāvis neviens cits kā bijušais Latvijas Armijas komandieris Raimonds Graube. Pašā filmā tas gan nav teikts

Filma jau iekļauta Eiropas Savienības ekspertu apkopojumos par Krievijas īstenoto dezinformācijas kampaņu pret Baltijas valstīm, kā tipisks Kremļa propagandas piemērs.

Aptuveni pusstundu garais videomateriāls esot tikai pirmā daļa no divdaļīgas dokumentālās filmas, ko pabeigšot rudenī. Autori plānojot ar to uzstāties kinofestivālos. Kas filmas izveidi finansējis viņi neatklāj, apgalvojot, ka budžets bijis niecīgs, jo veidojuši to personīgās pārliecības dēļ.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl