Rīgā dabīgās pļavas veidos 20 vietās

0 Komentāru

Latvijas Dabas fonds vienojies ar Rīgas domi, ka vairākās vietās galvaspilsētā zāle vairs netiks pļauta, tādējādi ļaujot tur veidoties dabīgajām pļavām un uzlabojot ainavu, gan ļaujot pilsētā ienākt lauku dabas daudzveidībai, vēsta TV3 Ziņas.

Patlaban Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka zāles garums pilsētā nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus un par mauriņa atbilstošu neuzturēšanu zemes īpašniekam var draudēt pat sods. Tomēr pašvaldība pieņēmusi izmaiņas, kas atsevišķās vietās Rīgā ļaus izdarīt izņēmumus – tur vasarā zāle būs jānopļauj tikai vienu metru platā joslā gar gājēju celiņiem un brauktuvēm.

Edmunds Cepurītis, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs, “Par/Progresīvie”

“Visā Rīgā, milzīgā teritorijā ir tikai viens noteikts veids, kā apsaimniekot zālājus. Un tas ir tas, ko mēs vēlamies mainīt – mēs gribam, lai ir ne tikai viens standarta veids, kas ir mauriņš, bet ir arī veids, kas palīdz attīstīties dabas vērtībām.”

Idejas galvenie īstenotāji ir Latvijas Dabas fonds, kas turpmāk arī atbildēs par dabīgo pļavu veidošanu. No pašvaldības šis eksperiments prasīs tik vien kā regulāri nepļaut mauriņus, tādējādi līdzekļus pat ietaupot.

Rūta Sniedze-Kretalova, projekta “Pilsētas pļavas” vadītāja

“Šāda pilsētas pļavu veidošana ir kopēja pasaules tendence, tas nav nekāds zaļš ekstrēmisms. Arī Londonā ir 100 hektāri pilsētas pļavu, Ņujorkā ir pilsētas pļavas, Glāzgovā ir pilsētas pļavas.”

Dabas fondā skaidro – pļavu stāvoklim eksperti regulāri sekos līdzi, tādēļ nav jāsatraucas par nekontrolētu biezokņu veidošanos. Turklāt, nebūs arī tā, ka pļavas neviens nekad vairs neaiztiks – tās pļaus, taču retāk. Piemēram, reizi vasarā, kad puķes jau būs pārziedējušas. Pētnieki sola, ka arī dažādu kaitēkļu daudzumu tas neietekmēšot.

“Patlaban  ērci mēs Rīgā varam dabūt Vērmanes dārzā un ar to, ka mums ir 20 teritorijas, kurās mēs atļausim ziedēt augiem, ērču populācija no tā noteikti nepieaugs Rīgā. Bet, protams, mēs skatīsimies, kas notiek,” saka projekta “Pilsētas pļavas” vadītāja.

Kopumā visā pilsētā dažādās apkaimēs būs 20mit šādas pļavas. Atrašanās vietas dažādas – pie skolām, daudzdzīvokļu namiem un citviet.

To, kā šīs teritorijas izskatīsies, prognozēt pagaidām ir grūti, jo katrā vietā augu daudzveidība ir atšķirīga. Tomēr viena šāda pļava jau ir apskatāma botāniskajā dārzā un šeit zāli pļauj vien divreiz vasarā.

“Ir, piemēram, vidējā ceļteka ar krāšņu ziedkopu, ar violetu nokrāsu, ir zāļlapu virza, gan skābenes, gan kamolzāles, auzenes, graudzāles un mazi tādi krāšņaugi. Tad, kad šie augi izzied – jūlija vidū vai varbūt arī vēlāk, pēc tam var veikt pļaušanu, jo tie augi būs noziedējuši, ražojuši savas sēklas un pļava varēs turpināt savu gaitu,” stāsta botāniskā dārza pētniece Ieva Akmane.

Pļavu veidošanos Rīgā šovasar gan vēl neredzēsim, jo pirms tam dabas fonds veiks sagatavošanās darbus, tostarp, rudenī organizēs pļavu sagatavošanas talkas. Lai nemulsinātu iedzīvotājus, pie šīm teritorijām izvietos arī skaidrojošas informatīvās plāksnes.
0 Komentāru