Rīga bez kaijām? Sākta parakstu vākšana, lai atbrīvotu galvaspilsētu no šiem putniem

6 komentāri

Pavasara naktīs aiz loga riestojošie putni saceļ tādu brēku, ka par miegu atliek vien sapņot – tā savu iniciatīvu – atbrīvot Rīgu no kaijām – skaidro Andis Lācis. Viņš portālā “Manabalss.lv” sācis vākt parakstus par to, lai pašvaldība piešķirtu finansējumu zinātniekiem, kuri izgudrotu kādu humānu risinājumu kaiju padzīšanai. Tomēr ornitologi pret šādu iespēju ir skeptiski.

Pavasarī un vasaras sākumā ilgstoši nevar izgulēties, jo putni aiz loga trokšņo tā, ka par miegu atliek vien sapņot. Un skaļākās balsis pieder tieši kaijām – tā uzskata Andis Lācis, kurš portālā “Manabalss.lv” sācis vākt parakstus par šīs sugas putnu patriekšanu no pilsētas.

Viņš spriež, ka putnus varētu aizbiedēt ar skaņas signālu vai citu tehnisku un humānu risinājumu palīdzību, kas liegtu putniem ligzdot uz māju jumtiem. Ja šādu risinājumu nav, atliek tikai piešķirt Latvijas vadošo universitāšu zinātniekiem finansējumu to izgudrošanai.

Foto

“Ligzdošana un tas kā viņi aizstāv savus mazuļus, man kā tēvam ir pilnīgi saprotams, bet tas, ko es vēlētos panākt, lai viņi šo ligzdošanu veic citur ārpus dzīvojamajiem kvartāliem, tur kur viņiem ir dabiskā vide. Lai viņi dara to tur, un tālāk jau priecāsimies visi kopā par putniem pludmalē,” teic Lācis.

Ornitoloģe un Latvijas Universitātes pētniece Māra Janaus gan norāda – visefektīvākais veids kā cīnīties pret putnu izplatību, ir uzturēt pilsētu tīru. “Tur, kur ir ēdamais, tur vienmēr būs ēdāji. Kamēr būs atkritumi, ar ko barojās galvenokārt sudrabkaijas Rīgā un citur pilsētās, tikmēr tie putni pie mums arī būs. Pats galvenais paņēmies kā atbrīvoties ir izgāztuves atklātās likvidēt un turēt tīras vietas ap miskastēm. Tā piemēram, no baložiem Rīga ir tikusi lielā mērā vaļā,” viņa saka.

Ornitoloģe skaidro, ka skaļās sudrabkaijas, kuras lielā skaitā ligzdo uz plakaniem namu jumtiem Rīgas mikrorajonos, pilsētā nav ievākušās no brīvas gribas – putnu dabisko ligzdošanas vietu – augsto purvu – Latvijā vienkārši palicis ļoti maz. “Mums faktiski jāpriecājas, ka ir vēl tādas dzīvas radības, kas spēj pielāgoties dzīvei arī cilvēku pārņemtās teritorijās,” teic Janaus.

Tomēr radikāli tehniski risinājumi, piemēram, putnus atbaidoši skaņas signāli varētu panākt pretējo efektu. Tādi tik tiešām tiek izmantoti, piemēram, Rīgas HES. Tomēr šie signāli, kas imitē putnu trauksmes kliedzienus, pilsētnieku miegu traucētu vēl trakāk nekā kaiju riesta klaigas pavasara rītos.

6 komentāri