Rezervēti jau 80% no daudzdzīvokļu māju atjaunošanai paredzētajiem līdzekļiem

0 Komentāru

Lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu namu celti vēl padomju laikos. Pirmās tipveida mājas – piemēram, tā sauktās “hruščovkas” – ir celtas jau pirms 60 gadiem un to kalpošanas laiks tuvojas beigām. To gan var pagarināt, ēku renovējot. Taču iedzīvotāji joprojām ne vienmēr spēj vienoties par renovācijas nepieciešamību.

Daudzdzīvokļu namus renovēt ar 50% finansiālo atbalstu ir iespējams jau četrus gadus. Šādā veidā finanšu institūcija “Altum” saņēmusi vairāk nekā 600 iedzīvotāju pieteikumus par ēku renovāciju. Līdz šim visaktīvāk mājokļus atjauno Rīgā un Pierīgā, bet visretāk to veic Latgalē, kur šobrīd renovēta vien 21 māja.

“Dzīvokļu īpašnieki joprojām baidās. Viņi baidās pieņemt lēmumu, baidās, kas notiks ar saistībām, kāds būs tehniskais izpildījums. Vairāk pavelkas uz to, ka kaut kas slikts ir noticis,” saka namu apsaimniekotāju “Civinity” Latvijas reģiona vadītājs Ardis Pāvilsons.

Arī Jūrmalā iedzīvotāju aktivitāte nav bijusi augsta. Lai gan dome atbalsta iedzīvotāju iniciatīvas, finansējot sākumposma izmaksas, kūrortpilsētā šobrīd renovēts mazāk par pieciem procentiem no daudzdzīvokļu namiem.

“Ja mēs skatāmies, ka Jūrmalā ir vairāk nekā 1000 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Un ar mums ir konsultējušās par atbalstu aptuveni 40, tad es domāju, ka nav pietiekama. Un mēs nevaram piespiest iedzīvotājus kaut ko darīt,” saka Jūrmalas domes energoefektivitātes eksperts Valdis Ratniks.

Statistika rāda, ka aptuveni piektā daļa no pieteiktajiem projektiem dažādu iemeslu dēļ īstenoti netiek. Biežākais iemesls – iedzīvotāju nespēja vienoties par līdzfinansējuma saņemšanu. Nupat gan Jūrmalā par renovāciju ir izdevies vienoties četru māju iedzīvotājiem.

Jau drīzumā līdzīgi, kā šis daudzdzīvokļu nams Jūrmalā, izskatīsies arī tam pretī esošais nams Plūdu ielā 1. Tā dzīvokļu īpašnieki spējuši vienoties, ka tiem ir nepieciešama renovācijas veikšana.

“Noteikti nav tā, ka visi 100% ir par. To droši vien būtu grūti sasniegt. Jo arī visi īpašnieki nedzīvo uz vietas, dzīvokļi tiek izīrēti. Bet diezgan sen tika panākts, ka šī lielākā puse tomēr ir par renovāciju. Mēs visi gribam sakopt savu vidi, gribam dzīvot tā, lai ir smuki un patīkami uzturēties,” pauž mājas iedzīvotāja Rita Soročinska.

Galvenais, ko dod siltināšana ir siltumenerģijas patēriņa samazinājums. Ne mazsvarīgs ir arī tas, ka ēka tiks sakārtota vizuāli.

“Un vēl kas nav mazsvarīgi, gaisa cirkulācijas sistēma tiks nomainīta. Tā ir ventilācija.  Šīm vecajām mājām problēma, ka ventilācijas šahtas mēs bieži vien aiztaisām ciet, jo uzskatām, ka tas nav vajadzīgi, bet patiesībā tas ir ļoti svarīgi, jo uzkrājas mitrums,” norāda ēkas iedzīvotāja.

Trīsarpus gadu laikā daudzdzīvokļu māju atjaunošanas atbalstā “Altum” izmaksājis jau vairāk nekā 120 miljonus eiro. Šobrīd jau ir rezervēti vairāk nekā 80% no kopējā atbalstam pieejamā finansējuma apjoma.

“Māju pārvaldnieki sasparojas. Šobrīd mums ļoti daudz ienāk šie pieteikumi. Katru dienu ir pieteikums, vismaz viens dienā. Līdz ar to tas finansējums kaut kad jau tiks pieteikts, aizrunāts. Skatoties to tendenci, vērojot, kāda ir šobrīd, mēs domājam un lēšam, ka 2020. gada sākumā “Altum” varētu apturēt šo projektu pieteikumu pieņemšanu,” saka “Altum” pārstāve Dina Kaupere.

“Altum” ēku renovāciju programma vēl ilgs līdz 2023. gadam. Vai tas turpināsies arī nākamajā Eiropas fonu periodā, šobrīd nav zināms.

0 Komentāru