Rēzeknes novada karte joprojām atkarīga no Satversmes tiesas lēmuma

2 komentāri

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, TV3 Ziņas turpina raudzīties, kā klājas pārveidotajos Latvijas novados – šovakar dodoties uz Rēzeknes novadu, kuram reformas dēļ pievienoti Varakļāni un Viļāni, taču gala vārds par novada robežām Latvijas kartē vēl jāsaka Satversmes tiesai, vēsta TV3 Ziņas.

Rēzeknes novads ir pašvaldība Latgales vidū, pēc administratīvi teritoriālās reformas tas aizņems 3088,9 kvadrātkilometrus Latgales reģionā. Jaunajā novadu kartē tam pievienoti Viļānu un Varakļānu novadi – kā rezultātā šajā vietvarā iezīmēti 25 bijušā Rēzeknes rajona pagasti, divas pilsētas – Varakļāni un Viļāni, kā arī administratīvais centrs Rēzeknes pilsētā, kas neietilpst novadā. Pēc pašvaldību apvienošanas Rēzeknes novadā būs reģistrēti gandrīz 40941 iedzīvotāju. Tomēr līdz šim brīdim joprojām nav skaidrs, kā Latvijas kartē beigu beigās izskatīsies Rēzeknes novads.

Devāmies uz Varakļānu novadu, jo tieši šeit iedzīvotāji bija un joprojām ir kareivīgi un dumpinieciski noskaņoti, par administratīvi teritoriālo reformu runājot. Strīds par vietu Latvijas kartē ir ieildzis, un “deķis tiek vilkts” gan uz Vidzemes, gan Latgales pusi. 84% varakļāniešu balsojumā par sava novada nākotni – viennozīmīgu ”jā” teica pievienošanai Madonai. Nemierā ar Saeimas lēmumu kartē Varakļānus tomēr pievienot Rēzeknes novadam pašvaldība vērsās Satversmes tiesā (ST).

Varakļānu novada vieta Latvijas kartē joprojām atkarīga no ST lēmuma maija beigās gaidāmā ST lēmuma, vai Varakļānu novads, kā to paredz Administratīvi teritoriālā reforma, tiks pievienots Rēzeknes novadam, vai tomēr tiks piepildīts iedzīvotāju prasītais un novadu pievienos Madonai. Iedzīvotāji norāda, – ja ST spriedums būs Varakļāniem nelabvēlīgs, viņi šajās vēlēšanās nepiedalīsies.

“Domāšu, [vai pašvaldību vēlēšanās piedalīšos], ir, kā ir, mēs te cīnījāmies pie Madonas, gribējām atpakaļ – bet uz Rēzekni jāskatās, ko viņi tur izlems. Gribētu jau pie Madonas, tur viss ir zināms – ja būs pie Rēzeknes, tur atkal ir jāmeklē visas lietas, visi brīnumi,” spriež varakļānietis Mārtiņš.

Asas pretrunas par Varakļānu novada piederību pastāv starp tiem, kuri atbalsta Varakļānu saimniecisko saikni ar Madonu un kultūrvēsturisko saikni ar Rēzekni. Vietējie neslēpj, ka ar bažām gaida Satversmes tiesas lēmumu – visa dzīve jau gadiem saistīta tikai ar Madonu.

“Es gribu Madonā, man ļoti patīk šis rajons, tuvāk poliklīnika pie stacijas, bet Rēzeknē – tur viss ļoti tālu – autobusi švaki “staigā”, šeit viss tuvāk, var paspēt visu sakārtot, tur ļoti, ļoti labi. Nē, es gribu Madonu, es Rēzekni negribu, man nepatīk Rēzekne,” norāda Varakļānu iedzīvotāja Janīna Kuzņicova.

70 gadus vecais Tālivaldis ir biškopis, viņš apmierināts ar esošo situāciju novadā, ja jāpievieno, tad tikai Madonai.

“Es esmu apmierināts, cik viņi spēj, viss ir kaut kur ieguldīts, Murmastiene labi sakārtota, Varakļānos galveno ielu visu taisa kapitālo remontu, cik ir līdzekļi, viss ir izdarīsiet – es i pa Madonu. Manās domās [attiecībā uz Varakļānu nākotni] ir Madona, jo visu laiku mēs bijām Madonas rajonā, es esmu zemnieks, pagaidām vēl nu jau pensijā, zemniekiem visi projekti, viss ir Madonā, Madonā viss jau ir zināms, aizbrauks uz Rēzekni, tur visi sveši, mēs būsim pēdējie tur Rēzeknē, kā sakot, pienācēji,” secina uzņēmējs, bitenieks Tālivaldis Sprūdžs.

Tikmēr Viktors, kurš ir viens no aktīvākajiem pretiniekiem Varakļānu pievienošanai Rēzeknes novadam, ir pārliecināts, ka iedzīvotāju balsi satversmes tiesa sadzirdēs.

Varakļānu iedzīvotājs Viktors Vilkaušs

“Es esmu optimists un intuitīvi jūtu, ka lēmums būs pozitīvs par labu Varakļānu novadam un būs iespēja pievienoties Madonas novadam. Visas ekonomiskās saites gadu desmitiem ir vienojušās ar Madonas novadu, visi projekti, infrastruktūra, viss ir saistīts ar Madonas novadu. Kāpēc pēkšņi kaut kas būtu jāmaina, šajā gadījumā pamatojoties uz pavisam absurdiem kultūrvēstures argumentiem, pēkšņi pievienot Rēzeknes novadam. Kultūrvēsture jau nekur nepazudīs šajā gadījumā. Varakļāni kā bija latgalisks novads, tā arī paliks.”

Šā brīža novada domes priekšsēdētājs norāda, ka viņam šīs vēlēšanas neeksistē un savu kandidatūru jaunajā Rēzeknes novadā viņš nav pieteicis.

“Lai kandidētu, cilvēkam ir jāizprot situācija, jāpārzina teritorija, un es, pirmkārt, jau neredzu, kā mēs varam tur strādāt, un neesmu arī pārliecināts par to, kā tiks organizētas visas lietas šajā novadā, un vienkārši kandidēt “ķeksīša pēc”, es to nedarīšu,” skaidro Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.

Esošais domes vadītājs uzskata, ka vēlēšanas šeit bija jāpārceļ. Vietējie gan ir pārliecināti, ka Satversmes tiesā uzvarēs un vietvaru priekšstāvju vēlēšanas šeit tāpat būs jāpārceļ. Domes vadītāja ieskatā, pievienošanās Rēzeknes novadam apdraudētu Varakļānu attīstību.

“Rēzeknes novadā daudz kas šķiet ļoti svešs, tīri praktiski un racionāli Rēzeknes novadā nav bijusi līdz šim neviena pilsēta, pēc reformas ir plānota Viļānu un Varakļānu. Rēzeknes novadam ir sveša pilsētas infrastruktūra, tās uzturēšana un arī kopējais redzējums. Arī tagad, uzsākot kaut nedaudz sadarboties, var jau redzēt, ka ir lauku teritorijas pārvaldība un ar to droši vien tiek galā, bet mēs sevi īsti tur neredzam. Domāju, ka tā ir tāda vadības neizlēmība un neadekvātums šajā situācijā, noteikti uzskatu, ka bija jāpārceļ vismaz pāris mēnešus uz priekšu, kamēr ir skaidrs šis Satversmes tiesas lēmums,” pauda Justs.

Viļānos gan vietējie ir samierinājušies ar jaunajām pārmaiņām.

“Vai parastais iedzīvotājs var arī kaut ko teikt? Varakļāni jau saka, bet diemžēl viņu viedoklī neviens neklausās. Man vienīgās vēlmes ir, lai ir saskaņa, lai ir laba komanda, lai visi strādātu vienoti,” norāda Viļānu iedzīvotāja Irina.

“Man ir vienalga, dzīvoju starp Rēzekni un Viļāniem. [No jaunās vadības sagaidu], lai būtu tuvāk tautai, nolaistos no “augstajiem krēsliem”,” saka Viļānu iedzīvotājs Grigorijs.

Viļānu novadā ir viens no lielākajiem bezdarba līmeņa radītājiem Latgales reģionā. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras statistikas datiem – 16,8%. Lielo bezdarbu un bezcerību piemin arī TV3 Ziņu uzrunātie viļānieši. Daudzi gan vēl nav izlēmuši, vai piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, un ar partiju sarakstiem un piedāvājumiem arī nav iepazinušies. Gribētu, lai jaunā vadība ir tuvāka tautai, uz lielām pārmaiņām gan te necer.

“Es domāju, ka, jā, te tie štati ir pārāk “uzpūsti”, un viņi tur ir pilna māja, ko viņi tur dara, varbūt bišķi paretinās tur viņus un tā… Varbūt vairāk tādu cilvēku izpratni, sapratni un kaut ko palīdzēšanu, ja vajag kaut ko cilvēkiem. Ziniet, es vispār ļoti maz tajā, es dzīvoju savu klusu dzīvi un viss. Godīgi sakot, es aizgāju priekšlaicīgajā pensijā, pirms tam man bija ļoti grūti, bet tagad, lai kāda maza naudiņa, bet man ir naudiņa, un es esmu apmierināta, un es tā čibinos uz priekšu,” atzīst Viļānu iedzīvotāja Janīna.

“Darba nav, man 70 gadu, kur nu es vairs strādāšu, mani neviens neņems, bet jauniešiem arī nav darba, vajadzētu vairāk darba vietu,” spriež Viļānu iedzīvotājs Anatolijs.

Latgale ilglaicīgi ir bijusi ar augstāko bezdarba rādītāju un zemāko atalgojumu. Arī pandēmijas laikā bezdarbnieku skaits ir pieaudzis. Tā, piemēram, Rēzeknes novadā ir trešais lielākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars valstī. Kopējie jaunveidojamā Rēzeknes novada budžeta ieņēmumi plānoti teju 41 miljona eiro apmērā. No tiem 32% ir dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Šajās vēlēšanās par 19 deputātu vietām sacentīsies 132 kandidāti no kopumā sešiem partiju sarakstiem. Visi kā viens vēlētājiem sola Rēzeknes novadu padarīt par uzņēmējiem un investīcijām pievilcīgāko novadu Latgalē. Sakārtot infrastruktūru, veidot jaunas darba vietas, veicināt labklājību un nodrošināt sociālo aizsardzību.

Apbraukājot novada pagastu, iedzīvotājos gan jūtams diezgan liels pesimisms – par vēlēšanām cilvēki vēl nedomā. Kaunatas pagastā sastaptā Agita savu izvēli vēl nav izdarījusi, taču ir apmierināta ar esošo situāciju.

“Vēl nav izlemts, godīgi nezinu, vairāk varbūt… pat īsti nezinu, ar ceļiem ir mazliet problēmas, bet tur jau vairāk cilvēku, darbinieku, ar darbiniekiem ir problēmas. Visā visumā, jā, man personīgi nav tādu problēmu,” secina Kaunatas pagasta iedzīvotāja Agita.

Vietējie pagastu iedzīvotāji norāda, gan uz bedrainajiem ceļiem, gan darba vietu trūkumu, kā arī to, ka no novada aizplūst arvien vairāk un vairāk cilvēku. Čornajas pagastā vienīgo sastopam Ivetu – viņa nav izlēmusi, vai dosies balsot, iepriekšējās vēlēšanās nepiedalījās, jo uzskata, ka nekas tāpat nemainīsies.

“Varbūt kaut kādas izmaiņas varētu būt, bet tā nopietni, nē. Mums – strādniekiem – vienalga nekas nemainās, kā bija, tā ir,” stāsta Čornajas pagasta iedzīvotāja Iveta.

2017. gada pašvaldību vēlēšanās Varakļānos un Viļānos vēlētāju aktivitātei izdevās pārsniegt vismaz 50% slieksni. Savukārt Rēzeknes novadā pie vēlēšanu urnām devās vien 38% balsstiesīgo iedzīvotāju.

2 komentāri