Komentāri

Laukos jau nav dzīves, darba nav un ir grūti iztikt – šādus stāstus ikdienā varam dzirdēt itin bieži. Cilvēki pamet laukus, lai pārceltos uz pilsētām, kur saskata lielākas izaugsmes iespējas. Tomēr “900 sekundēm” ir kāds stāsts, kas pierāda pretējo. Stāsts par kādu saimnieku, kurš pametis visu iesākto, lai pārceltos un laukiem un nodarbotos ar biškopību.

Bija jāizdzīvo Rīgas burzma, lai nokļūtu šeit un saprastu, cik labi ir dzīvot laukos. Tā par sevi stāsta Sandris Akmans, kurš uz dzīvi Madonas novada Lubejas pagastā pārcēlās pirms deviņiem gadiem.

Tad arī uzsācis pieņemto izaicinājumu – bez priekšzināšanām, sajēgas, vai ar to varēs nopelnīt, sācis nodarboties ar biškopību. Iesākumā biteniekam bija tikai četras bišu saimes, tagad to skaits pieaudzis līdz diviem simtiem.

Vienā bišu saimē ir aptuveni 60 000 bišu. Tas nozīmē, ka Sandris ir saimnieks jau vairākiem miljoniem bišu, kuras dzīvo Latvijas augstākajā kalnā – Gaiziņkalnā. Tāpēc arī saimniecības nosaukums ir ”Kalnu medus”. Šī bišu dravas novietne ir augstākā Baltijas valstīs – Munameģī bites neesot manītas. Bitenieks atzīst, – vieta nav izraudzīta nejauši.

Sandris neslēpj, ka sākt visu no nulles nebija viegli, bet tagad jau ir uzstādīti jauni mērķi.

Kuplās bišu saimes saimnieks stāsta – nav svarīgi pilsēta vai lauki, ja cilvēks grib, var sasniegt pat vistālākos mērķus – galvenais ir nesūroties, gribēt un darīt.

Katru vakaru Sandris kāpj Gaiziņkalnā apciemot savas bites un novākt ziedputekšņus. Viņa darbs ir kļuvis arī par viņa hobiju, un lielākais gandarījums ir tad, kad ierauga gala rezultātu.

Lasi vēl