Reportāža: noslēdzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki

1 komentārs

Noslēgušies vairākas dienas ilgušie Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, kuros viena no tradīcijām ir svētceļojumi uz Aglonas baziliku. Turklāt šī tradīcija katru gadu pulcē arvien vairāk svētceļnieku. Kopumā šogad svētceļojumos devušies aptuveni 1300 cilvēku, 32 grupās.

Daudzi svētceļnieki ceļā bija pavadījuši pat trīs nedēļas, un šis gads svētceļniekiem bija ne vien garīgs, bet arī fizisks pārbaudījums, jo lielākā daļa ceļā pavadītā laika nācās paciest arī spēcīgo svelmi. Svētceļnieki atzīst, ka, ieejot pa Aglonas bazilika vārtiem un ieraugot cilvēku pūli, visas grūtības pazūd.

“Tas ceļš ir iets grūts, daudzas dienas ir bijis ļoti grūti. No vienas puses, ir slikti tas, ka ir beidzies un jābrauc prom, bet, no otras puses, ir ļoti jauki būt šeit Aglonā,” stāsta svētceļojuma dalībniece Anna.

Savukārt ērģelniece, svētceļojuma dalībniece Larisa min: “No viena svētceļojuma līdz otram, un cilvēks ļoti apaug ar dažādām labām un sliktām emocijām, visādiem sārņiem, un tas ir tad, kad tu atmet visu malā, un Tev ir tiešām iespēja attīrīties, ļoti daudz ko pārdomāt.”

“Iemācījos varbūt pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, jo mums katram ir savi trūkumi, katram savi plusi un mīnusi, un katrā var kaut ko brīnišķīgu saskatīt,” stāsta vēl kāds svētceļojuma dalībnieks Raimonds.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki tika atklāti ar svētku misi, kurā ticīgos uzrunāja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Viņa uzrunā bija jūtama arī vēlēšanu tuvošanās. Metropolīts mudināja sanākušos deputātu kandidātu sarakstos svītrot visus tos, par kuru godprātību ir kaut mazākā šaubu ēna.

Pēc Svētās mises sekoja emocionāli un vizuāli skaistākais notikums. Spītējot pamatīgajām lietusgāzēm un vējam, kas vienā mirklī nodzēsa gandrīz visas svecītes, tūkstošiem cilvēku tautas Krustaceļā izdzīvoja notikumus, ko piedzīvoja Jēzus Kristus pirms krustā sišanas.

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, ko kopumā nedēļas laikā apmeklēja aptuveni 50 000 cilvēku, noslēdzās trešdien ar galveno svētku misi, kur dievkalpojumu vadīja Romas pāvesta vēstnieks arhibīskaps Pedro Lopess Kintana. Pāvesta vizītes Latvijā tuvošanās caurvijās visiem pasākumiem Aglonas svētkos.

Andris Kravalis
Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests

Šis gads iezīmējās ar tādu lielu priekšspēli pāvesta vizītei 24. septembrī. Cilvēki ir šā notikuma gaidās, – sprediķos, svētceļojumā, dažādās sarunās visur šis jautājums virmo, kā tas būs, kādi mēs būsim, jo tā ir vēsturiska vizīte.

Aglonas svētku laikā ikvienam bija iespēja reģistrēties gaidāmajai Romas pāvesta vizītei, un cilvēku interese esot liela – šobrīd reģistrējušies jau 7000 cilvēku.
Madara Jauģiete
brīvprātīgā

Reģistrācija ir nepieciešama, lai varētu noorganizēt visu infrastruktūru, lai var saprast, cik daudz cilvēku uzņemt, sagaidīt, tāpēc aicinām visus reģistrēties – “Pavestslatvija2018.lv”. Interese ir pietiekami liela, bet, ņemot vērā, ka tā būs brīvdiena, mēs tomēr gribētu redzēt vēl vairāk Latvijas cilvēku.

Daudzi kristieši nopietni gatavojas lielajam notikumam – pāvestam tiek zīmēti zīmējumi un pat adītas zeķes.

Katoļu baznīcas informācijas centra vadītāja Ingrīda Lisenko stāsta: “Mēs domājām – nu kas ir tas, ko mēs varētu viņam uzdāvināt, kas raksturotu mūsu tautu un kultūru. Un tie noteikti ir raksti. Sākumā mēs domājām varbūt dūraiņi, jo tie ir visrakstainākie, bet Romā pilnīgi noteikti pāvests dūraiņus nenēsās, bet zeķes ziemā tur, kur viņam nav apkures, varbūt arī kādreiz uzvilks.”

Lai pāvestu uzņemtu, vēl daudz darāmā – jāpabeidz Aglonas bazilikas fasādes un sakrālā laukuma atjaunošanas darbi. Ticīgie vizītes nozīmei aicina pievērst lielāku uzmanību.

Jezuītu mūks, priesteris Jānis Meļņikovs norāda: “Pāvests Francisks ir spējīgs arī uzrunāt, lai tā vēsts arī aizietu līdz cilvēkiem, jo ir vērts ieklausīties citādā perspektīvā uz sabiedrību uz pasauli. Viņš, galu galā, ir Dieva vietnieks, ticam vai ne, bet viņš ir cilvēks, kas reprezentē Dievu…”

Romas pāvests Francisks Latvijā viesosies 24. septembrī, un ticīgie pauž uzskatu, ka šī vizīte var kalpot kā pagrieziena punkts Latvijas tautas garīgajā attīstībā.

Arī policijai priekšā nopietns uzdevums, kā nodrošināt Vatikāna prasībām atbilstošu drošības un kārtības uzturēšanu Romas pāvesta vizītes laikā. Tāpēc Aglonā šajās dienās visiem atbildīgajiem dienestiem bija sasaukta arī izbraukuma sanāksme.

Kā LNT Ziņām norādīja Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, kopumā svētki Aglonā aizritējuši mierīgāk nekā citus gadus, bez būtiskiem pārkāpumiem. Policijai gan nācies aizturēt kādu pasākuma dalībnieku par nelikumīgu drona izmantošanu.

“Nav bijušas ne zādzības, ne kaut kādi citi likuma pārkāpumi. Vienīgais pārkāpums ko mēs piefiksējām ir nelikumīga drona izmantošana – tomēr bija cilvēki, kas nesekoja līdzi Dziesmu svētku situācijai, kad bija šie aizliegumi. Cilvēks to nezināja, izmantoja dronu un ir uzsākta administratīvā lietvedība. Salīdzinājumā ar citiem gadiem ir mierīgāk. Vakar mums bija ļoti liela darba izbraukuma sanāksme, kurā piedalījās visas atbildīgās institūcijas. Faktiski jau tādā reālā situācijā, esot šeit cilvēkiem, mēs arī modelējām to drošības ciklu – gan satiksmes organizāciju, gan gājēju pārvietošanos, gan citus ar loģistiku saistītus jautājumus,” skaidro Velšs.

 

1 komentārs