5 komentāri

Mums apkārt ir ļoti daudz interesantu un talantīgu cilvēku. “900 sekundēs” turpmāk reizi nedēļā būs pa kādam skaistam stāstam. Iztikt ar to, ko dod daba, ieklausīties sevī un darīt to, kas sagādā prieku.

Ar šādu devīzi Madonas novadā dziļā nostūrī dzīvo kāds vīrs, kurš jau gadiem ilgi nebrauc uz veikalu, neskatās televīziju un nelieto internetu. Pie Zigmunda Lauriņa saimniecībā viesojās LNT Ziņu dienesta žurnāliste Ieva Vārna.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti
Zigmunds Lauriņš
sevi dēvē par “dabas bērnu”

Es staigāju visu laiku ar basām kājām, un no rīta ir tik forši, ka viss ir sasalis. Tad aizbrien uz mājām, tad ir pamodies, no rīta man ūdeni arī nevajag, tāpēc ka te ir dīķis, un, kā Dainās saka – rasā muti nomazgāju, tad es izvēlos, kādu rasu es gribu.

Zigmunds nav dzimis laucinieks. Uz laukiem no Rīgas pārcēlies pirms gandrīz 30 gadiem, kad sapratis, ka pilsētas burzmu vairs nevar izturēt.

Kādu laiku padzīvojot meža ielokā, vairāk nekā 40 kilometru attālumā no tuvākā veikala, viņš sapratis, ka jāizmanto tas, kas ir dabā, lai nav jāpērk.

Zigmunds Lauriņš
sevi dēvē par “dabas bērnu”

Man patīk ar augiem ņemties, man patīk ar koku darboties, arī ravēt man patīk. Tad ir daudz laika domāt, tur arī ir sava dzīves filozofija – tad var ieraudzīt, kā augi cīnās par savu dzīvi, un savilkt paralēles ar cilvēkiem.

Pats uzcēlis māju. Izmantojot vētrā nogāztus, dažāda veida koku zarus, stumbrus, Zigmunds savām rokām radījis unikālus ozolkoka krēslus, gultas, solus, galdus, mūzikas instrumentus, karotes, krūzes, kam īstā vieta būtu mākslas darbu izstādē.

Zigmunds Lauriņš
sevi dēvē par “dabas bērnu”

Kritušie koki, viss ir kritis – kļava bija pie mājas, bet vienā vētrā nolūza. Vienkārši jau ir nokurināt malkā, bet ir tāds izaicinājums – iedot iespēju kokam dzīvot tālāk. Visu, ko var… Tas arī, pateicoties tam, ka es netērēju laiku internetam, televīzijai, alkoholam un visādām citām lietām, jo ir tik daudz visa kā, paskaties, cik ir daudz koku, ko var pārstrādāt.

Zigmunda mājā pie sienas stāv stelles. Tur tiek austi augu paklāji. Tos izmanto kā dekorus, smaržas avotus vai pirts procedūrās.

Piemājas dārziņā aug ogas, visa veida dārzeņi, mežā sēnes. Paša rokām uzcelta māla maizes krāsns, tāpēc arī maizi veikalā pirkt nevajag. Pats stāsta – ja kaut ko ļoti vajag, tad meita atved no Rīgas. Vaicāts, kāpēc savu talantu nepopularizē, meistars atbild: “Mērķis jau nav kaut kur baigi reklamēties un taisīt ražotni, jo lielākā daļa jau arī šeit uz vietas notiek, bet man patīk, man ir labi”.

Tad, kad vairs neko negribas, viņš spēlē klavieres. Spēlē pēc izjūtām, jo notis nepazīst un arī spēlēt nav mācījies.

Zigmunds ne tikai savām rokām darina apbrīnojamas lietas. Viņam ir arī cēls sapnis, ko savas dzīves laikā cer piepildīt.

Zigmunds Lauriņš
sevi dēvē par “dabas bērnu”

Es gribētu realizēt dzīvē amatnieku ciematiņu, kur vienkopus būtu kocinieki, kalēji, audēji, šuvēji, – viss, kas ir ar amatniecību saistīts. Es domāju, ka tik daudzus jaunus cilvēkus skolas izlaiž, bet viņi sadeg, viņi vienkārši pazūd kā smilšu sauja vējā un nekas vairāk nav.

Ticēt sev, nesadegt ikdienas rutīnā, nevēlēt otram ļaunu un mīlēt dzīvi – to Zigmunds iesaka visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Zigmunds Lauriņš
sevi dēvē par “dabas bērnu”

Būt pašiem, kas viņi ir, dzīvot sev, savai izaugsmei, nevis domāt, ko citi teiks, kā citi uz to skatīsies, nevis skatīties pēc likuma priekšrakstiem – tie visi mainās, mēs paliekam.

TOP komentāri

  • Akmeens
  • ggg
    +16 +14 -2

    ggg

    Liga labi ka tev prieks, ka cilveks ko atradis sev, nodarbojas ar daudz lietam kas pasam interese. Ne bet atrod par ko piesieties, naturals latviesa raksturs! :)
  • :D
    +4 +4 0

    :D

    aizej spaini mellenes savāc un jau pusgadam pietiek, man rēķins ir 7 eur mēnesī par elektrību.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl