Rekordliels Latvijas iedzīvotāju skaits svētku brīvdienas pavada ārvalstu ceļojumos

5 komentāri

Sarkanās jūras kūrorti, Kanāriju salas, eksotiskas Āzijas valstis. Gada nogale tradicionāli ir laiks, ko daudzi izvēlas pavadīt ārzemju ceļojumos. Svētku brīvdienās Rīgas lidostā ir ievērojami lielāka noslodze.

Kā katru gadu ceļotāji ziemā visbiežāk izvēlas doties uz siltajām zemēm – Ēģiptes kūrortiem un Spānijai piederošajām Kanāriju salām. Pieaugusi interese arī par tālākām zemēm, piemēram, Bali salu Indonēzijā, Vjetnamu un Taizemi.

“Jēkaba ceļojumu” valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis norāda: “Ar katru gadu patiesībā arvien vairāk cilvēku grib braukt ārā no Latvijas. Cilvēki meklē siltumu šajā laikā. Un šogad vēl ir ļoti labi – to brīvo dienu ir daudz, un pa vidu ir ļoti maz darba dienu. Sevišķi tie cilvēki, kuriem ir svarīgi, lai minimāls darba dienu skaits būtu ceļojuma laikā, tie ļoti labprāt izmanto šīs Ziemassvētku, Jaunā gada brīvdienas.”

Savukārt pagaidām maza ir vēlme ziemas brīvdienas ārpus Latvijas pavadīt slēpojot.

“Tas ir, varētu pat teikt, drusku netipiski, jo parasti jau uz šo laiku stipri vairāk prasa to kalnu slēpošanu. Gan jau būs atkal, kad uzsnigs sniegs, kļūs aukstāks pie mums, un uzsnigs sniegs, tad jau arī cilvēki attapsies, ka grib braukt uz tālākiem kalniem slēpot,” bilst Alksnis.

Rīgas lidosta svētkos rēķinās ar rekordlielu pasažieru skaitu. Līdz 5. janvārim to izmantos gandrīz 300 000 gan pašmāju, gan ārzemju ceļotāju, tāpēc pasažierus aicina ierasties laikus, vismaz divas stundas pirms izlidošanas.

Tikmēr Ārlietu ministrijā atgādina, ka pirms ārzemju ceļojuma ir jāzina ieceļošanas nosacījumi. Tāpat vēlams iepazīties ar brīdinājumiem par drošības situāciju, iegādāties apdrošināšanu un brīvprātīgi reģistrēties Konsulārajā reģistrā.

“Šis aicinājums reģistrēties Konsulārajā reģistrā ir īpaši būtisks, ceļojot uz tālām valstīm, uz eksotiskām valstīm. Piemēram, tur, kur nav mūsu vēstniecības vai tur, kur ir augsti dažāda veida riski, – dabas katastrofas, drošības riski,” saka Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Ceļotāji regulāri meklē palīdzību. Visbiežākais iemesls – nozaudēti dokumenti.

“Šis ir visizplatītākais, teiksim, ārkārtas situācijas palīdzības veids. Piemēram, šogad uz doto brīdi mēs esam izsnieguši apmēram 1060 atgriešanās apliecības Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs,” atklāj Japiņa.

Tomēr ir arī situācijas, kurās valsts palīdzēt nespēj.

“Mēs nevaram pārreģistrēt jūsu lidojumus. Mēs nevaram apmaksāt jūsu rēķinus. Mēs nevaram atpestīt jūs no vietējās policijas, ja jūs esat izdarījuši likumpārkāpumu,” norāda Japiņa.

Ja uzturoties ārzemēs tur notikusi kāda dabas katastrofa vai, piemēram, sākušies nemieri, ceļotājus aicina vispirms sazināties ar tuviniekiem. Viņu pašu sirdsmiera dēļ.

5 komentāri