Reirs neprognozē būvniecības nozares būtisku pārkaršanu, ieplūstot Atveseļošanās fonda līdzekļiem

5 komentāri
Reirs neprognozē būvniecības nozares būtisku pārkaršanu, ieplūstot Atveseļošanās fonda līdzekļiem
VLADISLAVS PROŠKINS/F64

Pamatīga straume – gandrīz divi miljardi – Eiropas Savienības naudas no Covid Atveseļošanās fonda turpmākajos gados plūdīs uz Latviju, kam esot pabeigti visi priekšdarbi, un TV3 Ziņas skaidro, kā tos plānots tērēt.

Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms ir Briseles atbilde Covid-19 krīzei. Bloka valstīm izdalīs vairāk nekā 300 miljardu eiro, lai tās varētu dot grūdienu savām ekonomikām. Mums pieejami gandrīz divi miljardi.

Latvijas pieteikuma sagatavošana šim jaunajam finanšu instrumentam bija līkločiem pilna. Sākumā daudz kritikas – pārāk maz naudas prasīts, pārāk daudz tā virzīta ministrijām, nevis privātajam sektoram, pārāk daudz ieguldījumu betonā, nevis cilvēkos. Arī Eiropas Savienība līmenī Latviju pēla par nespēja formulēt īstenojamās reformas, bet tagad – Briseles institūcijas mūsu plānu apstiprinājušas.

Tālāk augustā paredzēts slēgt līgumu par finansējuma piešķiršanu. Pirmo avansa maksājumu – vairāk nekā 200 miljonu eiro – Latvijā varēs saņemt jau līdz vasaras beigām, savukārt, lai tiktu pie pārējās naudas, jāizpilda izvirzītie reformu un investīciju mērķi. Finansējums pieejams līdz 2026. gada beigām.

Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents un ES komisārs

“Uzstādījums ir ne tikai atjaunot ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus strādāt pie ekonomikas modeļa maiņas uz zaļo un digitālo transformāciju.”

Tieši klimata un digitālie mērķi kopā ar nevienlīdzības mazināšanu ir visdāsnāk finansētie virzieni Latvijas plānā. Seko ekonomikas pārveidošana, veselības nozares un likuma varas stiprināšana. Zem šiem vārdiem un frāzēm slēpjas jau tālāki virzieni. Klimatā – ēku siltināšana, transporta sektora zaļināšana, piemēram, iegādājoties elektroautomobiļus pašvaldībās un attīstot elektrouzlādes punktus, kā arī atjaunojamās enerģijas īpatsvara celšana.

Digitālajā transformācijā paredzēts veicināt šādu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību, attīstīt iedzīvotāju digitālās prasmes mācībās, kā arī 5G tīkla infrastruktūru.

Zem nevienlīdzības mazināšanas virsmērķa atrodama valsts un reģionālo autoceļu tīkla uzlabošana, skolu remonti un zemas cenas īres mājokļu būvniecība.

Veselībā runa var visas nozares gatavības stiprināšanu epidemioloģiskām krīzēm un vispārējiem ieguldījumiem jomā.

Ekonomikas pārveides sadaļā rodamas atbalsta programmas inovāciju klasteru izveidei nozarēs un jaunu digitālu produktu radīšanai, kā arī investīcijas izglītības sistēmā, tai skaitā iegādājoties viedierīces skolēniem.

Savukārt zem likuma varas stiprināšanas saukļa slēpjas ēnu ekonomikas mazināšana un uzlabojumi publisko iepirkumu jomā.

Liela daļa šo investīciju paredzēta infrastruktūrā laikā, kad paralēli turpinās par gadsimta projekts “Rail Baltica”. Fiskālās disciplīnas padome brīdināja, ka būvniecības nozarei draud pārkaršana. Finanšu ministrs gan tā nedomā, norādot, ka patlaban esam starp diviem Eiropas Savienības fondu apgūšanas periodiem.

Jānis Reirs, finanšu ministrs

“Mēs tādu ļoti kritisku šo lietu neredzam. Mēs varam skatīties un mērīt temperatūru, bet vienā dienā būvmateriālu cenas visā Eiropā var palielināt par 40%, un mēs neko nevaram darīt.”

Konkrētu projektu iesniegšana un īstenošana sāksies jau tuvākajos mēnešos.

5 komentāri