Reģionālais “luksofora princips” teorētiski būtu attiecināms arī uz amatieru sportu

0 Komentāru

Līdzīgi kā attiecībā uz mācībām, arī attiecībā uz sportu ir pieļaujama reģionālā principa pieeja. Tas nozīmētu, ka pašvaldībās, kurās Covid-19 saslimstības rādītāji ir mazāki, atļauto sporta nodarbību klāsts varētu būt plašāks.

Sporta aktivitātes Latvijā šobrīd varētu sadalīt divās lielās daļās, piemēram, strādā kalnu slēpošanas trases. Iespējams slēpot ar distanču slēpēm. Vienlaikus uz sporta stundām bērni neiet. Arī treniņi notiek ar ierobežotu dalībnieku skaitu.

Ir vēl trešā lielā sadaļa – profesionālais sports. Tur gan par būtiskāko atšķirību var minēt skatītāju trūkumu un regulārus testus. Bet citādi sacensības un treniņi atļauti kā iekštelpās, tā ārpus tām.

Uz pārējiem attiecas tā sauktais “luksofora princips”. Tā kā kumulatīvais 14 dienu rādītājs valstī šobrīd ir virs 200, tātad tumši sarkans. Sporta aktivitātēm tas nozīmē, ka iekštelpās nekas nevar notikt. Pat teniss, kur dalībnieki atrodas pat vairāku desmitu metru attālumā.

Uzklausot ziņojumu par sporta interešu izglītības organizēšanu Covid-19 laikā, atbildīgajā Saeimas komisijā apsvērta iespēja “luksofora principu” attiecināt reģionāli, nevis raugoties uz valsti kopumā.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova norāda: “Vai nav pareizi veidot individuālo pieeju, kas būtu balstīta uz datu analīzi pa segmentiem un nozarēm.”

Savukārt Veselības ministrijas pārstāve Inga Liepiņa skaidro: “Mēs esam gatavi piedalīties sarunās attiecībā uz šo reģionālo pieeju, lai visur nesanāk tā, ka šis “luksofora sarkanā” gaisma visur ir vienādi sarkana, protams, ka bērni varētu iet ārā, bet tad jāskatās, vai viņiem ir inventārs.”

Bet Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Rita Korotinska pauž: “Pakāpeniski mēs varēsim, tad kaut kādā konkrētā teritorijā, kur saslimstības rādītājs atbilst normai, varēsim virzīties tālāk un risināt šo jautājumu. Protams, sadarbojoties ar Izglītības ministriju un Veselības ministriju.”

Virzība uz to gan varētu notikt, ievērojot prioritātes. Proti, tikai pēc tam, kad šādu principu ieviestu, attiecinot to uz klātienes mācībām skolās. Tāpat speciālisti jau iepriekš norādīja uz saslimstības pieauguma risku.

“Šis reģionālais princips nevar tikt attiecināms tur, kur ir paredzēta pārvietošanās starp novadu teritorijām. Jo saprotam, ka no tāda augstāka saslimstības rādītāja aizliegums pārvietoties uz citu teritoriju mums nav, līdzīga kā Lietuvā. Pieeja tiek vērtēta, un mēs skatāmies kopā ar kolēģiem,” saka Izglītības ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Kā sava veida cerību staru šo diskusiju uztver privātie sporta un fitnesa klubi. Viņi pat atsaucas uz ārvalstīs, kā arī Latvijā it kā veiktām apmeklētāju aptaujām. Proti, ka klubos, kad tie vēl bija atvērti, inficēšanās gadījumu tikpat nav bijis.

Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas pārstāvis Gints Kuzņecovs norāda: “Mēs zinām, ka tas ir tāds populistisks punkts, ka mums diskusijas ir valdības pārstāvjiem, bet mums nav izdevies atrast gadījumus sporta klubos.”

Par to, vai “luksofora princips” reģionos ietekmētu arī klubu darbību, šobrīd skaidri pateikt nevar. Deputātus gan nepamierināja fakts, ka komisijas sēdē nebija iespējams uzzināt, kādu iespaidu tas atstājis uz nozari un tajā strādājošajiem.

Konkrēti termiņi iespējamām izmaiņām sporta aktivitāšu jomā nav nosaukti, taču pēc valdības šovakar pieņemtā lēmuma par mācībām, sports varētu būt nākamais.

0 Komentāru