1 komentārs

Visticamāk, mēs visi gribētu, lai uz ārzemēm peļņā aizbraukušie latvieši kādreiz atgrieztos mājās. Taču iedzīvoties Latvijā vairs nemaz nav viegli. Ilgi svešumā dzīvojušajiem bērniem mācības latviešu valodā sagādā grūtības. Un kaut pirms dažiem gadiem tapušais reemigrācijas plāns solīja papildu latviešu valodas nodarbības šādiem bērniem, TV3 Ziņas pārliecinājās, ka praksē tas nedarbojas, jo ir iestrēdzis skolu birokrātijas sistēmā.

Pirms diviem gadiem valdība apstiprināja reemigrācijas plānu. Politiķi un amatpersonas labprāt masu medijiem klāstīja, kā plānots uz dzimteni atvilināt aizbraukušos tautiešus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Desmitgadīgais Henrijs vairākus gadus ar saviem vecākiem dzīvoja Vācijā un mācījās vienā no Minhenes skolām. Šopavasar tēvs atgriezās dzimtenē, un vecāki nolēma puiku iekārtot skolā Rīgā. Mamma Zane, kura vēl turpina strādāt Vācijā, stāsta, ka Natālijas Draudziņas vidusskolā bija pretimnākoši skolotāji un 1. septembrī uzņēma Henriju 3. klasē. Viņa lūdza nodrošināt dēlam papildu latviešu valodas nodarbības, kā tas solīts reemigrācijas plānā, taču saņēmusi atteikumu.

Izglītības ministrijā akcentē, – skolām ir jāpalīdz reemigrējušiem bērniem. Pamatizglītības standarts paredz, ka mācību iestādēm, izmantojot pieejamos finanšu resursus, ir jāpiedāvā papildu nodarbības latviešu valodā, latviešu kultūrā, sociālajās zinībās, vēsturē. Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors gan pauž izbrīnu par šādu valsts attieksmi.

Tikmēr Rīgas domē atklāj, ka pašvaldība finansē papildu divas nodarbības nedēļā reemigrējušajiem bērniem latviešu valodas apguvei. Tāpēc ir aktuāls jautājums, kāpēc skolā šo iespēju neizmanto.

Pēdējo dienu laikā Henrija gadījumā ir parādījušies pozitīvi jaunumi. Ar bērnu jau strādā speciālais pedagogs un bijusi konsultācija pie logopēda. Skolā arī sola, ka drīzumā būs nodrošinātas papildu latviešu valodas nodarbības. Tikmēr Henrija mammai ir pazīstami vēl vairāki vecāki, kas sūdzējušies par līdzīgām problēmām vairākās citās skolās. Izglītības ministrijā nav apkopota statistika, cik šogad un cik vispār reemigrējušo bērnu mācās Latvijas skolās.

Skaties video!

TOP komentāri

  • vietējais
    0 0 0

    vietējais

    Vecākiem ir pašiem jāzin, kur bērns mācīsies. Laiks iet skolā, brauc atpakaļ uz Latviju, ja nē, mācies uz vietas. Tā atgriešanās dažādā vecumā traucē darbu klasēs pārējiem bērniem, jo gribot negribot tam vienam bērnam jāpievērš lielāka uzmanība

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl