Pārtikas un dzērienu ražotāji gatavi par saviem līdzekļiem ieviest un uzturēt depozīta sistēmu

2 komentāri
Pārtikas un dzērienu ražotāji gatavi par saviem līdzekļiem ieviest un uzturēt depozīta sistēmu
ANDREJS TERENTJEVS, F64

Lai motivētu iedzīvotājus šķirot un nodot plastmasas atkritumus, Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji gatavi ieviest depozīta sistēmu, negaidot valsts norādes.

Tikmēr idejas skeptiķi uzskata, ka depozīta sistēma būtiski nesamazināšot atkritumu daudzumu dabā un biedē ar atkritumu apsaimniekošanas tarifu kāpumu.

Depozīta sistēma, kuras būtība ir naudas maksāšana cilvēkiem par katru nodoto plastmasas, stikla vai skārda iepakojumu speciālos taromātos, jau darbojas Lietuvā un Igaunijā. Tikmēr Latvijā 17 gadu laikā sešas reizes neveiksmīgi to mēģināts ieviest atkritumu biznesa spēcīgā lobija dēļ. Tagad iniciatīvu rokā ņēmuši Latvijas vadošie pārtikas, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražotāji, kuri vienojušies par saviem līdzekļiem izvietot plastmasas iepakojuma savākšanas taromātus.

Foto: LNT ZIŅAS

Pēteris Liniņš
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors

Šī sistēma publiskos līdzekļus neprasītu, un valsts budžeta līdzekļi netiktu izmantoti ne sistēmas ieviešanā, ne uzturēšanā.

Pārtikas un dzērienu ražotāji savākto taru paši pa tiešo pārdos otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem, tādējādi no depozīta sistēmas tiks izslēgti tradicionālie atkritumu savācēji. Depozīta sistēmā iesaistīs lielveikalu ķēdes, lai tajās izvietotu iepakojuma automātiskos pieņemšanas aparātus.

“Ja šī sistēma tiek ieviesta uz principiem, ka netiek gūta peļņa, iepakojums tiek efektīvi savākts un pārdots kā materiāli, tai sistēmai būtu jāfinansē pašai sevi,” norāda Liniņš.

Tikmēr ceturtdien publicētajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pasūtītajā pētījumā biedēts ar atkritumu savākšanas firmu atriebību. Ja depozīta sistēmas dēļ viņiem mazināsies iespēja tikt pie plastmasas atkritumiem, tad samazinātās peļņas kompensēšanai tikšot palielināti rēķini par parasto atkritumu izvešanu.

Zanda Vipule
LRTK pasūtītā pētījuma autoru pārstāve

Izņemot ārā šos depozīta sistēmas materiālus, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ienākumi krītas par 15% vai 20%. Līdz ar to šis atpakaļ ir jāfinansē caur nešķirotajiem atkritumiem, kuru tarifs gan patērētājiem, gan uzņēmumiem attiecīgi pieaugs.

Tāpat skeptiķu pētījums rāda, – ja valsts pilnīgi visiem pārtikas un dzērienu ražotājiem liks iesaistīties depozīta sistēmā, sākotnējās izmaksas būs līdz 40 miljoniem eiro, bet ikgadējās uzturēšanas summa no 10 līdz 12 miljoniem eiro. Taču tiek apšaubīta depozīta sistēma lietderība. LTRK pasūtītajā pētījumā apgalvots, ka depozīta sistēma nespēšot būtiski samazināt plastmasas piesārņojumu dabā un nepalīdzēšot Latvijai līdz 2030.gadam izpildīt Eiropas Savienības direktīvu – savākt 90% plastmasas pudeļu atkritumus. Turklāt depozīta sistēma attiecas tikai uz 43% iepakojuma, bet 57% joprojām būtu jāšķiro esošajā veidā.

Atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs uzsver – pētījumā izteiktā skepse nebūšot iemesls, kāpēc depozīta sistēmas iecere tiktu apturēta.

“Nē, mēs noteikti iesim uz depozīta sistēmas ieviešanu, jo cilvēki turpina atbalstīt šo sistēmu, kur pirmais solis bija 10 000 parakstu savākšana “Manabalss.lv”,” norāda Vitenbergs.