Raķupē aiztur nelegālu nēģu ķērāju

0 Komentāru
Raķupē aiztur nelegālu nēģu ķērāju
EVIJA TRIFANOVA, LETA

Nēģu nārsta laikā maijā, veicot kontroli dabas Dundagas novadā, liegumā “Raķupes ieleja”, Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori aizturējuši personu, kura Raķupē nelikumīgi ieguva nēģus, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centra “Meža māja” Dabas izglītības darba speciāliste Aiga Priede.

Pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš

“Upes nēģu skaitu samazina ne tikai šo zivju nozveja nārsta laikā. Ļoti negatīvu iespaidu atstāj arī cilvēku bradāšana pa straujtecēm – nēģu dabiskajām nārsta vietām, jo tādā veidā tiek bojāti jau iznērstie un apaugļotie ikri.”

Personai jārēķinās ar divu veidu sodiem – viens būs zaudējumu aprēķins 40 eiro apmērā par katru noķerto upes nēģi, bet otrs – divu administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana – par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpumu un par Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumu, jo konstatēta aizliegta nēģu ieguve bez atļaujas, apzināta aizsargājamas sugas īpatņu traucēšana vairošanās laikā un dzīvotnes postīšana. Turklāt pārkāpumi veikti īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ĪADT), ignorējot, ka ĪADT ir izveidotas tieši savvaļas augu un dzīvnieku sugu labvēlīgu dzīves apstākļu nodrošināšanai.

Ik gadu Raķupes straujtecēs izveidotās ligzdās nārsto neskaitāmi daudz nēģu, kuras neilgi pēc izšķilšanās kāpuri pamet, lai pēc tam dotos uz lēnāk tekošiem posmiem, kur ierakušies gruntī, tie pavada nākamos trīs līdz septiņus gadus. Nēģu nārsta vietas un kāpuru dzīvotnes vairākām sugām, piemēram, taimiņam, lasim, vimbām ir kopīgas, tādēļ, lai nākotnē sekmētu to resursu atjaunošanu, oļainās upes straujteces ir īpaši saudzējamas.

Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960. gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot upēs virs aizsprostiem pieaugušos īpatņu īsi pirms nārsta laika, bet 80. gados uzsākta arī nēģu kāpuru ielaišana upēs.

0 Komentāru