Raimonds Pauls par “Krājbankas” īpašniekiem piespriesto sodu: Daudziem būtu “jāsēž”

27 komentāri
Raimonds Pauls par “Krājbankas” īpašniekiem piespriesto sodu: Daudziem būtu “jāsēž”
ZANE BITERE, LETA

“Daudziem būtu jāsēž,” tā par nupat kā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā nolasīto spriedumu “Latvijas Krājbankas” krimināllietā apsūdzētajām personām žurnālam “Privātā Dzīve” (PDz) izteicies Maestro Raimonds Pauls.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS “Latvijas Krājbankas” prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju. Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods – mantas konfiskācija. Priedītim – brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods – mantas konfiskācija. Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Maestro Raimonds Pauls “Krājbankā” no noguldītajiem vairāk nekā 700 000 latu atguva vien desmito daļu, tādējādi zaudējot gandrīz miljonu eiro.

Sarunā ar PDz komponists atzīst: “Kas man no tā, ka žuļikiem piespriests sods? Vai kāds par mani domāja iepriekšējos desmit gadus? Atceros arī to ļoti netīro un blēdīgo Satversmes tiesas lēmumu, ka mums – ieguldītājiem – naudu var neatdot. Bet vai man tagad par to jāraud? Vai arī man tagad nāktos priecāties, ja  kādam Priedītim atņems viņa īpašumus? Priekš kam? Tur jau vēl tikai pirmās instances saīsinātais spriedums?  Tāpat vēl būs pārsūdzības… Tas taču ir rekords! Cik gadus varēja tiesāt to Latvijas Krājbanku? Un administrators līdz pat šai dienai saņems naudu, turklāt lielu. Bet viņš saņem mūsu naudu! Tāpēc šajā lietā vispār nav nekādas nozīmes reaģēt, jo nauda ir zaudēta.”

Maestro turpina: “Daži man tagad saka: redz, beidzot mani apzadzēji saņem sodu. Bet man tā nav prieka vēsts, tikai nožēlojamības sajūta. Ja sāktu cilāt visu, kas toreiz tur bija, daudziem būtu jāsēž.”

LETA jau ziņoja, ka 2011.gada nogalē “Latvijas Krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.

Citā civillietā, kura saistīta ar “Latvijas Krājbanku”, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments pērnā gada aprīļa beigās atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora “KPMG Baltics” prasība pret bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu. Līdz ar to Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās “Latvijas krājbankas” bijušie valdes locekļi – Ivars Priedītis, tagadējais 13.Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (AP), Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.

Bondars tiesas procesu par līdzekļu piedziņu saistībā ar “Latvijas krājbankas” izsniegtajiem kredītiem iepriekš nodēvēja par politisku vēršanos pret viņu.

27 komentāri