PVD plāno ierosināt administratīvo pārkāpumu procesu pret “Baltic Devon Mink” par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

2 komentāri

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) plāno ierosināt administratīvo pārkāpumu procesu pret kažokzvēru audzētāju SIA “Baltic Devon Mink” par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, komentējot biedrības “Dzīvnieku brīvība” publicētos uzņēmumā slepeni filmētos videomateriālus.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis

“Protams mēs reaģēsim uz šo gadījumu. Esam lūguši “Dzīvnieku brīvībai” papildu informāciju, lai varētu ierosināt administratīvo pārkāpumu procesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Mums ir nepieciešami gan pilnie videomateriāli, gan arī, ja tas ir iespējams, liecinieku liecības, tas ļoti noderētu, lai šo procesu novestu līdz vēlamam rezultātam.”

Balodis teica, ka konkrētie video fragmenti ir nepieņemami un attiecīga prakse nedrīkst notikt nevienā dzīvnieku turēšanas vai audzēšanas vietā. “Šādas prakses nav pieļaujamas – vienalga, kādi bija apstākļi: dzīvnieki kož vai nekož, paaugstināts stress vai citas. Tas norāda uz darbinieka nepietiekamu sagatavotību, iespējams, psiholoģisku neatbilstību darbam ar dzīvniekiem,” pauda Balodis.

PVD ģenerāldirektors teica, ka dzīvnieku sišana, kas redzama “Dzīvnieku brīvības” uzņemtajā video, ir cietsirdīga attieksme pret dzīvnieku, tāpēc nepieciešami darbinieku, kas to darīja vārdi un uzvārdi.

Pants paredz atbildību arī uzņēmuma vadībai. “Uzņēmuma vadībai ir jānodrošina visu prasību ievērošana, tajā skaitā gan darbinieku apmācība, gan darbinieku uzraudzība. Visdrīzāk vienmēr brigadieri vai citas atbildīgās personas nevar būt klāt, bet visām darbībām ir jābūt vērstām uz tādu ražošanas praksi, kas nepieļauj šādu attieksmi,” pauda Balodis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka PVD inspektoru klātbūtnē kažokzvēru audzētavās dzīvniekus nesit, kas liedz konstatēt šādus gadījumus. Inspektori var konstatēt tikai sistēmiskas problēmas, labturības problēmas, piemēram, neatbilstošus būrus, slimus dzīvniekus, nepietiekami apkoptus dzīvniekus. Tāpat PVD arī diez vai spētu visos uzņēmumos iefiltrēt slepenos inspektorus.

Pēc PVD vadītāja minētā, visticamāk, zvēraudzētavām būtu jādomā par nopietnām novērošanas sistēmām, lai jebkurš dzīvnieku fermā izdarītais solis tiktu fiksēts un attiecīgi analizēts. “Uzņēmumu Latvijā ir daudz, dzīvnieku ir daudz, katram klāt inspektoru nenoliksi. Ja darbinieku atbildības līmenis, intelekts, empātija ir zemā līmenī, es neredzu citas iespējas,” teica Balodis.

Viņš piebilda, ka gan 2019., gan arī 2020. gadā PVD kopumā piecās kažokzvēru audzētavās konstatēja labturības prasību pārkāpumus, tostarp konkrētajā uzņēmumā “Baltic Devon Mink” pēdējo reizi pārkāpums tika konstatēts 2019. gadā saistībā ar neatbilstošiem būru izmēriem. Taču Latvija un ES ir reģions ar normatīvajos aktos, regulās un valdības noteikumos deklarētām visaugstākajām dzīvnieku labturības prasībām pasaulē. Realitātē situācija ir pietiekami laba, bet dažkārt diemžēl nākas sastapties arī ar cietsirdīgas izturēšanās gadījumiem.

2 komentāri