1 komentārs
Pusei Latvijas jauniešu krīzes dēļ samazinājušās iespējas, atklāj Eirobarometra pētījums
Foto: LETA

51% Latvijas jauniešu Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptaujā atzīst – krīzes iespaidā viņi ir izstumti no ekonomiskās un sociālās dzīves. Vidēji ES šādi jūtas 57% jauno eiropiešu.

Eirobarometra pētījumā piedalījās 10 294 Eiropas Savienības iedzīvotāji vecumā no 16 – 30 gadiem. Tas tika veikts no 9. aprīļa līdz 25. aprīlim – pirms Eiropas Parlamenta organizētā jauniešu pasākuma Europe Youth Event (EYE), kas notiks 20.-21. maijā Strasbūrā, Francijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Krīzes dēļ 15% jauniešu pametuši savas valstis

Kaut gan ES vidēji 57% jauniešu krīzes dēļ jūtas atstumti, rezultāti dalībvalstīs atšķiras pat par 66 procentpunktiem: augstākie rādītāji ir tām valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, piemēram, Grieķijā – 93%. Tikmēr Vācijā situācija būtiski atšķiras – viedoklim par atstumtību krīzes dēļ piekrīt vien 27% jauniešu. Kopumā 15% jauno eiropiešu atzīst, ka krīzes dēļ ir spiesti pamest savas valstis. Taču arī šajā gadījumā atšķirība starp dalībvalstīm ir ļoti liela, proti, apstiprinošu atbildi sniedzis vien 1% Vācijā, 20% Latvijā, bet Kiprā – pat 51%.

Vēlas studēt un strādāt ārzemēs?

77% Latvijas jauniešu nekad nav mācījušies vai strādājuši citā ES valstī (vidēji ES – 88%). Seši no desmit eiropiešiem (61%) to nemaz nevēlētos (Latvijā – 45%).

Jāmācās par Eiropas Savienību

Absolūtais vairākums jauno eiropiešu (90%) apgalvo, ka ir svarīgi mācīties par Eiropas Savienību un to institūciju darbu. Latvijā šis rādītājs ir pat augstāks – 92%. Respondentiem arī jautāts: “Kā labāk piedalīties ES sabiedriskajā dzīvē?” Kā galvenos līdzdalības veidus Eiropas jaunieši min:

  • 51% – piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijā tā uzskata 35%;
  • 30% – palīdzot tiem, kuriem tas nepieciešams. Latvijā līdzīgi kā kaimiņos šāds viedoklis ir vispopulārākais: tā domā 38% mūsu, 35% Igaunijas un 45% Lietuvas jauniešu;
  • 21% – iesaistoties politiskajās debatēs Eiropas institūciju tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos. Latvijā šādu uzskatu pauž 26%.

Sociālie mediji ir “demokrātijas progress”

Eiropas Savienībā vidēji 46% no internetā aktīviem jauniešu uzskata, ka sociālie tīkli ir “demokrātijas progress, jo tie ļauj ikvienam piedalīties publiskās debatēs”. Tam nepiekrīt 27%, kas apgalvo, ka sociālie tīkli ir “risks demokrātijai, jo personas dati var tikt ļaunprātīgi izmantoti”. Latvijā šo viedokļu sadalījums ir attiecīgi 52% pret 37%.

TOP komentāri

  • SO.
    0 0 0

    SO.

    Latvijā viens no galvenajiem izstumtibas iemesliem ir jauniešu zemais izglītības līmenis- valodu nezināšana,matemātika,fizika, informātika...Ja eksamenā pietiek ar 5%, lai to ieskaititu, par ko mēs vispār runājam.Tiem jauniešiem, kas mācās,ir aktivi un darbojas, nekāda atstumtība un izolācija nedraud.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl