“Puse ražas paliek vagā.” Darbaspēka trūkuma dēļ šovasar nenolasītas desmitiem tonnu ogu

96 komentāri

Latvijas ogu audzētāji ceļ trauksmi – pašmāju zemenes, ķirši un mellenes paliek uz lauka, nevis nonāk mūsu vēderos. Īpaši grūti ir lielajās saimniecībās: vietējie ogu lasītāji piesakās kūtri, bet viesstrādniekiem salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir neizdevīgi iebraukšanas nosacījumi. Šovasar uz lauka paliek desmitiem tonnu ogu.

”Dramatiska situācija ar šiem laukiem, puse ražas paliek vagā,” tik skarbi izsakās zemeņu audzētāja no Mālpils novada Ginta Apsīte. Pirmo reizi viņas saimniecībā 60 tonnu garšīgo sārto ogu nesasniedz patērētāju. Lasot ogas mēneša griezumā ir iespējams nopelnīt līdz 1500 eiro, tomēr darbaspēku atrast nav vienkārši.

Lasi vēl – Meža zemeņu ”radinieces” spradzenes: kāds ir saldāko ogu Latvijā noslēpums?

”Ogas neaizies līdz ogu ēdājam, bet uz komposta kaudzi. Savāktas ar visām lapām un aizvestas prom… Un tādi ir seši hektāri, kas nav nolasīti.” Gintai un viņas vīram Andrim zemenes aug 29 hektāru platībā, un jau otro gadu ir problēmas ar to, kurš nolasīs ogas – vietējie lasītāji piesakās ļoti gausi. Ir vajadzīgi vismaz 160 cilvēku, bet pieteikusies tikai puse.

“Centāmies piesaistīt Latvijas iedzīvotājus. Atbrauca cilvēki, atbrauca ļoti labi cilvēki, bet viņu ir pārāk maz, lai nolasītu šos laukus. Tos var nolasīt tikai ļoti daudzi strādnieki, kuri nav pieejami ar vietējiem resursiem,” stāsta uzņēmuma ”Mālpils zemenes” saimniece.

Izaudzēt varam, bet salasīt vairs nevaram, tāpēc vairāku gadu garumā nolasīt ražu gan ”Mālpils zemenēm”, gan citām ogu saimniecībām palīdzēja viesstrādnieki, pārsvarā no Ukrainas, taču viņi arvien biežāk sākuši braukt uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur viesstrādniekiem labvēlīgāki nosacījumi.

“Tagad divi gadi ir pagājuši, kad vairs nevaram piesaistīt… Dievs dod, ka paies 10 gadu un varēs ar atvieglotajiem nosacījumiem braukt pie mums viesstrādnieki. Citas valstis rada brīvākus noteikumus, lai viesstrādnieki vieglāk varētu pārvietoties, bet pie mums viss tiek bremzēts un netiek nākts zemniekiem pretī,” norāda Andris Apsītis.

Līdzīga situācija ir vairākās pašmāju ogu saimniecībās visā Latvijā, TV3 pastāstīja Augļkopju asociācijā. Zaudējumi vēl netiek aprēķināti, bet desmitiem tonnu ogu pirmo reizi netiek nolasītas.

“Vai tiešām mums būtu jāēd tikai Spānijas, Marokas un Polijas ogas? Savējās nav kas nolasa, un tās aiziet bojā? Mēs arī ļoti labprāt iztiktu ar vietējiem cilvēkiem, ja tādi mums būtu, bet viņu nav pietiekamā daudzumā, lai varētu novākt savu ražu. Tā attieksme ir tāda, it kā mēs darītu kaut ko nelikumīgu, ja aicinām šos viesstrādniekus, kurus aicinām atbraukt un novākt mums ražu. Un izmaksas mums ir pietiekami augstas,” teic Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte.

Kad ogu lasīšanas sezona ies uz beigām, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome vērsīsies pie valdības, lūdzot atvieglot nosacījumus viesstrādnieku iebraukšanai. Tikmēr pagaidām lielākās zemeņu saimniecības cer uz vietējiem, kuri atbrauc salasīt ogas sev un tādā veidā glābj vismaz nelielu daļu viņu ražas.

96 komentāri