3 komentāri

Latvijas skolās teju katrā klasē mācās bērns ar noslieci uz agresiju. Bieži vien skolas par šādiem audzēkņiem ziņo novēloti, tāpēc nereti nokavēts brīdis, kas pāridarītāja uzvedību var izmainīt. Nereti ir pat tādi gadījumi, kad jaunietim vairākus gadus ir slikta uzvedība, bet neviens neko nevar ietekmēt, piemēram, kāda meitene terorizē vienaudžus jau no 11 gadu vecuma.

Lai gan noziegumu skaits, ko pastrādā nepilngadīgie, mazinās, agresivitāte skolās pieaug. Speciālisti norāda, ka svarīgs ir preventīvs darbs ar varmākām, lai varētu šādiem bērniem palīdzēt un uzvedību labot. Taču diemžēl tas ir nepietiekami darīts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lai arī likums nosaka, ka pašvaldības uzdevums ir izstrādāt šādam bērnam uzvedības korekcijas plānu, taču ne vienmēr tas tiek izpildīts dzīvē.

Foto:

Visbiežāk pašvaldības prevencijas darbu sāk tikai pēc tam, kad saņem pieprasījumu no policijas. Taču tas jau ir par vēlu, jo bērns policijas redzeslokā nonāk, pārkāpjot likumu.

Pusaudze saviem vienaudžiem “uzbrūk” jau no 11 gadu vecuma

Konkrēts piemērs, kad pieaugušajiem nav izdevies uzlabot bērna uzvedību, ir kāda nu jau 17 gadus veca meitene, kas ar policiju iepazinās jau 11 gados, bet šajos sešos gados nav izdevies meitenes uzvedību labot. Policijas pārstāvji norāda, ka šeit daļa atbildības ir jāuzņemas kā vecākiem, tā skolotājiem.


Andis Rinkevics, VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks:

Ja atstājam funkciju tikai policijas ziņā, sākam no 11 gadiem, kad jau process jau ir “aizgājis”. Mana svētākā pārliecība ir, ka pirms 11 gadu vecuma bija skolotāja, vecāki vai kāds cits pieaugušais, kas būtu pamanījis meitenes dīvaino uzvedību.

Skolotāji ne vienmēr pamana bērnu dīvainu uzvedību

Kopumā ik gadu uzskaitē nonāk simtiem bērnu, un trešdaļa noziegumus izdara atkārtoti. Tiesa gan, pēdējos gados jauniešu noziedzībai ir tendence mazināties, taču vardarbībai skolās gan nē. Lai to mazinātu, speciālisti norāda, ka nepieciešama vecāku un skolotāju sadarbība un ieinteresētība jauniešu problēmās. Svarīgas ir arī zināšanas. Piemēram, policisti ir secinājuši, ka skolotāji nezina, kāda smaka ir marihuānai, tāpēc nemaz nevar konstatēt, vai jaunietis to ir smēķējis.

Pašlaik tiek strādāts pie reformas – jauniem likumiem, kas paredzēs darbu ar cēloņiem, nevis sekām.

Video:

TOP komentāri

  • ES
    0 0 0

    ES

    Skolotāji jau nu gan lielākoties pamana problemas un iespēju robežās mēģina risināt, bet viens bieži nav karotājs, jo vecāki nelabprāt iesaistās sadarbībā ar policiju, skolas vadiba arī -labāk uz vietas, jo,publiski tiek runāts par skolas problēmām, lai gan cēloņi parasti ir ārpus skolas un ģimenēs,
  • ES
    0 0 0

    ES

    Ja skolotājs cenšas kaut ko darīt,ir vairāki sķēršļi-konfliktā iesaistito bērnu vecāki nelabprāt komunicē ar policijas darbiniekiem,jo nevēlas, ka viņu bērniem ir saistība ar likumpārkāpumiem, skolas vadība ari uzskata, ka pašiem jātiek galā.
  • jautājums
    0 0 0

    jautājums

    Interesanti! Kā tad skolotājs var zināt, kāda smaka ir marihuānai? Un vai tiešām tas viņam jāzina!? Vai bērnu vecāki to zina? Vai atkal VISU uzgāzīsim skolotājiem?

Pievienot komentāru

Ienāc ar sociālo tīklu profilu vai ievadi savu vārdu

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl