Purvainā vietā Ziemeļlatgalē atrod 12 nogalināto mežabrāļu apbedījumus

10 komentāri
Purvainā vietā Ziemeļlatgalē atrod 12 nogalināto mežabrāļu apbedījumus

Ziemeļlatgalē, Tilžā, vēsturnieki atrakuši divpadsmit nacionālo partizānu mirstīgās atliekas, kas padomju laikā bija apraktas bedrē netālu no ceļa, vēsta TV3 Ziņas.

Tilžas mežos vēsturnieki uzgājuši padomju laikā brutāli nogalināto nacionālo partizānu mirstīgās atliekas. Bojāgājušo pīšļi liecina par neticamu komunistu režīma nežēlību. Daudzviet Latvijas mežos vēl aizvien neuzietas ir to cilvēku mirstīgās atliekas, kas pretojās padomju okupācijas varai un cerēja uz brīvu Latviju.

Vēsturnieki atzīst, ka, atsedzot zemi, parādījies patiešām nepatīkams skats – un šie nacionālie partizāni nogalināti ar īpašu brutalitāti.

Ziemeļlatgalē aktīvas nacionālo partizānu cīņas ilga līdz pat 50. gadu sākumam, un šeit apraktie, visticamāk, bija jauni vīrieši, mežabrāļi, kas cīnījās pret okupācijas varu. Viņu personības nav zināmas, bet, visticamāk, viņi nošauti, tad izlikti apskatei ciema centrā par biedinājumu ikvienam, kas gribētu mežabrāļus atbalstīt, un tad aprakti seklā bedrē.

Zigmārs Turčinskis, biedrības “Institute of Applied Historical Research” vēsturnieks

“Viņam ir redzams, acīmredzot, kāda zvērīgs atriebības akts – kāds ir paņēmis pusķieģeli un sadauzījis guļošam mirušajam seju, un atstājis ķieģeli virsū.”

Šo vietu izdevies atrast pēc kāda vietējā iedzīvotāja liecībām, kurš pats pavasarī devās mūžībā. Šī vieta ilgus gadus bija slīkšņa, purvā.

“Grūtākais izaicinājums ir atrast, jo ar detektoru uzpīkstināt nevar, jāizmanto speciāls instruments – tausts, ar kuru ejam, zemē duram, un pēc skaņas nosakam, vai tas ir kauls, akmens, koks. Trāpot ar metālu uz kaula ir dobjāka skaņa” stāsta biedrības “Vidzemes vanagi” pārstāvis Mārcis Jurciņš.

“Esam atseguši trīs apbedījuma bedres, divās ir pa diviem bojā gājušajiem, vienā ir grūti pateikt, cik, tur ir mesti vairākās kārtās, vilkti ārā. Tur ir tikai atsevišķas ķermeņa daļas saglabājušās,” saka biedrības “Institute of Applied Historical Research” vēsturnieks.

Vienam no bojāgājušajiem salauztas ribas, abas rokas, viena ekstremitāte pat nav atrodama. Otrs nogalinātais, pamests apakšā zem pirmā, ar pilnībā sadargātu galvu.

“Acīmredzot, kādam ir bijusi novirze sadragāt bojāgājušajiem galvu, varbūt, lai neatpazītu radi, kas ir apglabātais, vai kā,” spriež biedrības “Institute of Applied Historical Research” vēsturnieks.

Bojāgājušo mirstīgās atliekas rūpīgi fiksē ar fotoaparātu un arī uzzīmējot. Pie šiem nelaiķiem personiskas mantas netika atrastas, vienam ap roku bija palikušas džempera paliekas.

“Uz milimetru papīra, izmērot mērogus ar arheoloģisko režģi, var redzēt, kurā kvadrātā atrodas kāda ķermeņa daļa vai lietiskie pierādījumi. Šeit redzama pirmā kapa bedre ar diviem nogalinātajiem,” skaidro biedrības “Institute of Applied Historical Research” vēsturniece Inese Dreimane.

Šeit atrastos pīšļus pārapbedīs, bet ar to darbs nebeidzas. Vēsturnieki lēš, ka šādi apbedījumi, kuros slepenībā aprakti čekistu upuri, ir teju katra Latvijas pagasta nomalēs, tādēļ darāmā, lai atklātu Latvijas vēstures traģiskās lapaspuses, vēl ir ļoti daudz.

10 komentāri