Purva bruņurupucis: vienīgā Latvijā sastopamā bruņurupuču suga; to ieraudzīt brīvā dabā var arvien retāk

1 komentārs

Pēdējo gadsimtu laikā cilvēki tik būtiski pārveido dabu, ka ik gadu bez pēdām pazūd dažādas augu un dzīvnieku sugas. Lai tam pievērstu uzmanību, vairākiem dzīvniekiem tiek veltīti starptautiski svētki. Šonedēļ tādi ir arī bruņurupučiem. Arī Latvijā dzīvo viena šo dzīvnieku suga, taču visvienkāršāk to sastapt zoodārzā.

Biologs Māris Lielkalns komentē purva bruņurupuča uzvedību. Lai varētu dzīvot zem ūdens, viņam ir jāelpo, tāpēc viņš izbāž galvu laukā, ieelpo atmosfēras gaisu plaušās un pēc tam dodas atpakaļ ūdenī.

Konkrēti šis purva bruņurupucis ir viens no zoodārza ilgdzīvotājiem, viņam ir 41 gads. Purva bruņurupucis ir vienīgā Latvijā sastopamā bruņurupuču suga, to ieraudzīt brīvā dabā var arvien retāk. Pēdējo desmitu gadu laikā atrasti tikai atsevišķi īpatņi. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – cilvēki mīl turēt mājās svešzemju bruņurupuču sugas, piemēram, sarkanausu bruņurupuci, bet, kad viņi sāk augt, tiek izmesti ārā.

“Tā lielākā sāpe ir tā, ka šo purva bruņurupuci var iznīdēt šis te ievestais iedzīvotāju turētājs un dabā izmestais sarkanausu bruņurupucis. Jo viņš ir lielāks, agresīvāks, kustīgāks, un, ja satiekas šie divi rupuči, zaudētājs ir tieši purva rupucis. Līdz ar to viņš no tās vietas, no tā dīķa tiek izspiests,” skaidro Lielkalns.

Cilvēki ne tikai, par laimi, izmet savus paaugušos dzīvniekus, bet arī ved uz zoodārzu, kur ir izveidojusies vesela sarkanausu bruņurupuču kolekcija.

Arī pasaulē bruņurupuču skaits sarūk, galvenais iemesls – skaistās bruņas un ļoti garšīgā gaļa. Viņi arī masveidā tiek izķerti. “Pirms nepilniem 20 gadiem Ķīnā konfiscēja kontrabandas kravu,” stāsta biologs, “ar 10 tūkstošiem dzīvubruņurupuču. Viņiem mājvietu meklēja pa visu pasauli. Vairāki nokļuva arī mūsu zoodārzā.”

“Iedomājieties, konfiscējot šādu kravu, nevarēja saprast, no kurienes viņi tika savākti. Tāpēc brīvībā nevarēja izlaist. Tāpēc saukti palīgā pasaules zoodārzi, lai šos dzīvniekus mēģinātu izvietot. Arī mēs atsaucāmies, arī mums atgādāti bruņurupuči,” stāsta Māris Lielkalns.

Daļa arī šobrīd dzīvo Tropu mājā. Kopumā mūsu zoodārzā mīt 25 bruņurupuču sugas. Šie dzīvnieki, starp citu, labi pielāgojas citiem. Galapagu bruņurupuču meitenes Trīna un Čelsija, piemēram, ļoti labi sadzīvo ar kaķu lemuriem un ļauj pat viņiem sēdēt sev uz muguras, bet drosmīgie Āfrikas mīkstbruņrupuči bauda peldes kopā ar pundurkrokodiliem.