Psiholoģe: Pašpalīdzības ABC psihiskajai veselībai ir regulāra ēšana, pietiekama izgulēšanās un fiziskās aktivitātes

Pievienot komentāru
Psiholoģe: Pašpalīdzības ABC psihiskajai veselībai ir regulāra ēšana, pietiekama izgulēšanās un fiziskās aktivitātes
IEVA LENIŠA/LETA

Pašpalīdzības ABC jauniešu un arī pieaugušo psihiskajai veselībai pandēmijas laikā ir regulāra ēšana, pietiekama izgulēšanās un fiziskās aktivitātes, TV3 ziņu raidījumā “900 sekundes” sacīja Pusaudžu resursu centra psiholoģe Elīna Bārtule.

Viņa apstiprināja, ka Bērnu slimnīcā nodaļa, kas gādā par jauniešu mentālo veselību, joprojām ir pacientu pilna, arī Pusaudžu resursu centrā to skaits ir audzis – patlaban tiek sniegta palīdzība šādiem 149 jauniešiem, kamēr rindā gaida vēl ap 100 jauniešu. Kādreiz bija mazāk šādu pacientu, kamēr patlaban Pusaudžu resursu centrs saņem 15 pieteikumu dienā, kas norāda uz pieaugušo pieteikumu skaitu.

Pusaudžu resursu centra psiholoģe Elīna Bārtule

“Labā ziņa, ka vecāki un jaunieši mums uzticas, laikus vēršas pēc palīdzības, kā arī, iespējams, mazinājusies stigma saistībā ar psihisko veselību un palīdzības meklēšanu. Sliktā ziņa varētu būt tā, ka šobrīd nav pietiekami resursu, lai visiem palīdzētu. Mēs veidojam tādu kā luksofora principu – akūtākie saņem palīdzību ātrāk, kā arī pēc pirmreizējās vizītes, satiekot jaunieti un vecāku, mēs sniedzam rekomendācijas par ieteicamo šajā laikā darāmo.”

Taujāta, kādas sekas būs radījusi pandēmija – vai jauniešu mentālā veselība cieš galvenokārt socializēšanās iztrūkuma dēļ, Bārtule teica, ka konkrēti to nevarot pateikt, bet tas varētu būt viens no cēloņiem. “Socializēšanās loma ir jauniešiem viņu vecuma posmā ir nozīmīga. Tas ir veids, kādā viņi savā ziņā atdalās no vecākiem un veido savu identitāti caur jauniešu grupu, tā kā tam ir būtiska nozīme,” sacīja eksperte.

Viņa atzīst, ka patlaban jaunieši socializējas gan attālināti, piemēram, video formātā, gan, pavasarim iesākoties, arvien vairāk tiekas klātienē. Arī bērnu vecāki līdz ar pavasari biežāk atļauj jauniešiem savstarpēji satikties.

Atskatoties uz pandēmijas ietekmi pagātnē, Pusaudžu resursu centra psiholoģe atzīst, ka pēc 2020. gada vasaras jauniešiem bija diezgan grūti atgriezties skolā, augustā pieauga trauksme saistībā ar atgriešanos un sociālo kontaktu ar vienaudžiem atsākšanu. Bija grūti atgriezties ārpusskolas aktivitātēs un atkal pievērsties hobijiem.

Taujāta, kā uzlabot mikroklimatu mājās pandēmijas laikā, lai psihiskā veselība neciestu, psiholoģe teica, ka būtiski ir paēst vismaz vairākas reizes dienā un regulāri, izgulēties, kā arī fiziskās aktivitātes – tas esot pašpalīdzības minimums.

Viņa atzina, ka jauniešu vecākus uztrauc arī tas, kā motivēt atvases, piemēram, mācīties – motivācijai svarīgs posms ir mērķu izvirzīšana. “Tā kā nākotne ir diezgan neparedzama, es ieteiktu izvirzīt tādus īstermiņu mērķus, tiešām mērķus šodienai. Pēc dienas varu atskatīties: tas ir izdevies – celt mērķi uz augšu, vai nav izdevies – samazināt,” sacīja Bārtule.

Arī vecākiem ir būtiski rūpēties par sevi, pašam sevi izvirzot pirmajā vietā, lai rastu spēku rūpēties arī par citiem. Pieejami arī digitāli resursi, kur var meklēt palīdzību par attiecībām ģimenē, kas var noderēt vecākiem un jauniešiem.