Psiholoģe: Daudzās ģimenēs aizvien ir ”vecais modelis”, kurā sieviete uzņēmusies visu

5 komentāri

”Covid-19 pandēmijas laiks akcentējis iepriekš eksistējošas problēmas. Sievietes daudzās ģimenēs ļoti bieži ir uzņēmušās vairākas atbildības arī iepriekš, un šobrīd tas viņas ir novedis vēl lielākā pārslodzē,” ”Go3” podkāstā ”BŪT” norāda ģimenes psihoterapijas speciāliste, psiholoģijas centra ”Līna” dibinātāja Vita Kalniņa.

Speciāliste stāsta, ka pietiekami daudz ģimenēs aizvien vērojams ”vecais modelis”, kurā sieviete uzņēmusies visu – gan pelnīt naudu, gan parūpēties par saimniecību un bērniem, taču pašreizējos apstākļos tas kļuvis sarežģītāk.

Komentējot pieņēmumu, ka sievietes spēj vienlaikus paveikt vairākas lietas, bet vīriešiem tas sagādā grūtības, Kalniņa atbild: ”Tieši vakar saskāros ar vienu pētījumu, kas bija veikts pagājušajā gadā Vācijā, ”multitasking” fenomenu mēģinot salīdzināt atkārtoti, vai tiešām sievietes ir spējīgākas ”multitaskingā” par vīrieti, jo kādreiz tas bija pierādīts. Šobrīd bija lielāka grupa, ko iesaistīja pētījumā. Secinājumi pētījumā bija, ka atšķirības nav nekādas.”

Vaicāta, vai tas nozīmē, ka sievietes vienkārši pieņem šādu situāciju, ģimenes psihoterapijas speciāliste norāda: ”Es domāju, ka tas lielā mērā saistīts gan ar atbildību, gan treniņu. Ja es kaut kādas lietas regulāri daru katru dienu, es tās varu izdarīt ātrāk, vieglāk savienot vienu ar citu kopā, jo vienkārši es esmu uztrenējusies to izdarīt. Tā kā sievietes daudz ikdienā to arī uzņemas, viņām sanāk veiklāk,” saka speciāliste.

Taču, kā darbu ”jūrā” atrast laiku sev?

”Neviena ģimene nav ieguvēja no absolūti sabrukušas mammas, arī ne tēta. Būtībā, kā tas ir veidojies… Es domāju, ka lielā mērā tas ir par atbildību, ka sievietes paņem vairāk atbildības, un ģimenē vispār nav prasmes izdiskutēt, kā tad mēs dalām šo atbildību.”

Vienlaikus Kalniņa vērš uzmanību, – cēloņi nespējai pieņemt rūpes un palīdzību ir diezgan agrīni.

”Tas ir pamata piesaistes modeli, ko mēs izveidojam jau pašos pirmajos dzīves gados. Tur viens no piesaistes modeļiem paredz to, ka bērns izdara secinājumu – man nav jēga lūgt citiem palīdzību un drošāk ir to pat nedarīt. Drošāk ir mēģināt pašam, cik es varu. Galvenais nekļūt atkarīgam no citiem. Daudziem cilvēkiem tās ir lielas bailes – kļūt atkarīgiem no citiem. Tādā veidā viņi sevi apdraud, jo nonāk pārslodzē un nepieņem pat piedāvātu palīdzību. To nav viegli izmainīt, tas ir dziļāks darbs ar sevi,” norāda speciāliste.

Kalniņa mudina apstāties, rast laiku sev un būt gatavām pārmaiņām.

”Tas nav mans teiciens, es nezinu, kurš to ir teicis, bet es parasti saku, – pārmaiņas var notikt tad, kad nemainīšanās kļūst grūtāka par mainīšanos. Respektīvi, nemainīties mēs varam tik ilgi, kamēr tiešām kaut kas lūzt vai plīst,” bilst Kalniņa.

Podkāstu ”BŪT” skaties platformā Go3 un ”Tv3 Play”, savukārt, ja esi ceļā sarunu klausies ”Spotify”, “iTunes” un ”Deezer”.

Foto: Andrejs Skangals