Prostitūcija Latvijā uz kādu laiku vairs nav sodāma

10 komentāri

Politiķu strīdu dēļ prostitūcija Latvijā vismaz uz kādu laiku vairs nav sodāma.

Kamēr policija par to nebūt nav sajūsmā, sieviešu tiesību aizstāvji uzsver – šis varētu būt vēsturisks brīdis, lai pārstātu sodīt cilvēktirdzniecības upurus, kas savu miesu pārdod. Pie atbildības būtu jāsauc pircējus un organizētājus.

Ja līdz 1.jūlijam par prostitūcijas noteikumu pārkāpumiem fiziskajām personām draudēja sods no līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām līdz 1400 eiro, tad kopš šī mēneša, kad spēkā stājās jaunais Administratīvās atbildības likums, sodīt par šādiem pārkāpumiem vairs nevar.

Jaunais likums paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus, nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Attiecībā uz prostitūciju šāds likums tā arī nav ieviests.

“Iekšlietu ministrija izpildīja uzdoto uzdevumu, kas no 2015.gada bija uzdots – izstrādāt jaunu likumprojektu, prostitūcijas ierobežošanas likums. Bet, diemžēl, nepieņemot vienbalsīgi lēmumu, tas vairākkārt tika atlikts,” skaidro Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole.

Februārī plāns prezentēts valdībā, izstrādē ieguldīts pamatīgs darbs. Tomēr strīdu bija daudz, piemēram, par to, ko jāsoda –  prostitūcijas pakalpojumu sniedzējs vai šī pakalpojuma saņēmējs. Paredzēt uzvedības korekcijas programmu prostitūcijas pakalpojumu ņēmējam, jeb tomēr nē.

“Piedalījās daudzi dažādi eksperti, piesaistot arī psihoterapeitus. Diemžēl šis likumprojekts neguva tādu atsaucību, lai to varētu virzīt tālāk skatīšanai Saeimā,” saka Bole.

Rīgas pašvaldības policijā skaidro, ka ielu prostitūcija gadu gaitā mazinājusies. Pērn sastādīti 39 protokoli. Arvien vairāk pakalpojumu piedāvāšana notiek virtuālā vidē, bet ielu prostitūcija nekur nepazudīs, secina likumsargi.

“Arī ikdienā policijas darbinieki redz, ka populārākajās vietās, kur mēdz šīs sievietes stāvēt, viņas ir retāk sastopamas. Pilnībā izskaust šo rūpalu nav izdevies, ņemot vērā, ka pašlaik policija faktiski sodīt nevarēs, diez vai šis pārkāpuma veids mazināsies,” bilst Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Kā soda neesamība varētu ietekmēt ielu prostitūciju nākotnē, likumsargi vēl nav aplēsuši. “Policija turpinās sekot līdzi šīm te vietām, kurās esam novērojuši neatļautu pakalpojumu sniegšanu. Ja būs jāiesaistās, meklēsim risinājumus, kā rūpēties par kārtību. Jāņem vērā, ka soda ir ne tikai sodīšanas, bet arī atturēšanas funkcija. Sods pats par sevi var atturēt no pārkāpuma izdarīšanas,” saka Sadovskis.

Prieku par to, ka likums nav ieviests, pauž resursu centrs “Marta”. Te uzsver, ka prostitūcijā iesaistītās personas patiesībā ir upuri, kurus sodīt ir neloģiski. Centrā vērsušās vairākas sievietes, kas ar viltu un varu iesaistītas prostitūcijas tīklos. Daudzas jau no mazotnes seksuāli izmantotas.

“Viņas ir ievainojamās situācijās. Viņām var būt mazi bērni, par kurām jārūpējas, nereti nav bijusi iespēja iegūt labu izglītību, un vienmēr pagadījušies cilvēki, kas izmanto ievainojamo situāciju un viņas pakļauj, terorizē, draud,” stāsta resursu centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce.

“Marta” aicina sekot Skandināvijas modelim, proti, sodīt nevis pakalpojumu sniedzējus, bet pircējus, lai prostitūciju izskaustu. “Jāvēršas ne tikai pret vervētājiem, suteneriem, bet arī izmantotājiem. Tiem, kas reāli nāk un izmanto šīs personas, kas pērk otru cilvēku,” saka Lāce.

Paredzams, ka par prostitūciju regulējošo likumdošanu karstas debates turpināsies Saeimā. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre pieļauj iespēju, ka aktīvs darbs varētu atsākties vien septembrī, kad parlaments atsāks normālu darbību.