Projektā “Rail Baltica” turpinās vērienīgākā nekustamo īpašumu atsavināšana Latvijā

6 komentāri

Pagājušā gada nogalē Rīgā sākas būvdarbi grandiozajā dzelzceļa projektā “Rail Baltica”. Līdz projekta gala pieturai, protams, vēl ļoti tālu. Un runa ir ne tikai par to, ka daudz jābūvē, bet arī par to, ka projekta īstenotājiem no līdzšinējiem īpašniekiem brīvprātīgi vai piespiedu kārtā jāiegūst zemesgabali, uz kuriem “Rail Baltica” atradīsies. Tikpat milzīgas kā pats projekts ir arī klapatas ar īpašumu atsavināšanu.

Nekustamo īpašumu Latvijā valsts var atsavināt jeb pārņemt no īpašnieka sabiedrības vajadzībām. Pret likuma izpratnē taisnīgu atlīdzību, gan labprātīgi vienojoties, gan piespiedu kārtā.

Pamatā šādas situācijas saistītas ar lielām infrastruktūras attīstības iecerēm, un par gadsimta projektu dēvētais Baltijas valstu dzelzceļa savienojums ar Centrāleiropu “Rail Baltica” būs ar līdzīgu vēsturisku vērienu attiecībā arī uz īpašumu atsavināšanu.

“Ar “Rail Baltica” salīdzināt nevarēs. Šajā projektā ir jāatsavina vairāk nekā 1200 īpašumu. Tik lieli nav bijuši,” norāda Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas departamenta direktors Kārlis Eņģelis.

Cik tas varētu izmaksāt, vēl nav iespējams pateikt, bet patlaban tam pieejami aptuveni 40 miljonu eiro.

Zemes atsavināšana sākusies, bet tikai vietās, kur detalizēti zināmi tehniskie risinājumi, proti, galvaspilsētas centrā un Rīgas lidostā. Tiesa gan, kopumā šis process ir samērā gauss, un Valsts kontrole jau pirms gada brīdināja par lielu risku, ka tas var iekavēt visu grandiozo projektu.

Atbildīgajā uzņēmum atzīst, ka ieskriešanās process bija sarežģīts, taču tagad jau situācija labāka un nav paredzamas nobīdes būvdarbos neatsavinātu īpašumu dēļ. Bez sarežģījumiem gan neiztiek.

Tā piemēram, Prāgas ielā vienā pusē atrodas autoosta, kuru gan pamatā paredzēts saglabāt pašreizējā veidolā un darbi ir nelieli, taču sarunas turpinās. Savukārt otrpus ielai ir lielākais “sāpju bērns” tirdzniecības centrs “Titāniks”, kuru plānots nojaukt pilnībā, lai izveidotu labiekārtotu savienojumu gājējiem līdz centrālajai stacijai.

Valsts nav gatava maksāt tādu kompensāciju, kādu vēlas īpašnieks. Ja vienošanās nebūs iespējama, tiks iets piespiedu atsavināšanas ceļš.

“Par “Titāniku”. Tur grimšana netiek tik raiti, cik filmā. Mēs joprojām paļaujamies uz īpašnieka konstruktivitāti,” saka “Eiropas dzelzceļa līniju” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Sarežģījumi gan rodas ne tikai ar šādiem lieliem objektiem.

Šonedēļ Saeimas Juridiskā komisija lēma par zemes gabala piespiedu atsavināšanu Rūsiņa ielā. Runa gan nav par visu laukumu, tikai par stūru piecu kvadrātmetru platībā, lai varētu pārvirzīt celiņu. Šī īpašuma pārņemšana sākās 2018. gadā.

Situāciju neatvieglo uz zemes gabalu nostiprinātā hipotēka un piedziņas vēršana, taču pats process tik un tā ilgs. Paziņojums par projektēšanas darbiem, paziņojums par atsavināšanu, novērtēšana, atlīdzības noteikšanas komisija, Satiksmes ministrijas lēmums, valdības lēmums, tālāki paziņojumu un saziņa ar īpašnieku, līdz beidzot izpildās kritēriji šo piecu kvadrātmetru piespiedu atsavināšanai.

“Viss process no īpašuma identificēšanas līdz valsts īpašumtiesību iegūšanai ir veidos, lai pēc iespējas ievērotu īpašnieka intereses,” saka Eņģelis.

Tieši tāpēc nekādas kardinālas izmaiņas regulējumā neesot plānotas, taču Satiksmes ministrija vērtē iespējas, kā šo situāciju atvieglot, piemēram, ļaujot agrāk sākt darbus atsavināšanas procesā esoša teritorijā.

6 komentāri