Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi starptautiskā konkursā demonstrē savas prasmes

1 komentārs

Trešdien, 27. martā, aizvadīts profesionālās izglītības meistarkonkurss. Tajā profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi no dažādām valstīm demonstrēja savas prasmes.

Jauno profesionāļu meistarības konkursi nu jau kļuvuši par ikgadēju tradīciju, taču šogad pirmo reizi konkurss ir tik vērienīgs – tajā iekļautas visas profesijas, ko var apgūt tehnikumos. Tajā piedalās vairāk nekā 100 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Francijas.

“Mums tika dotas divas stundas, lai pagatavotu torti. Tai ir jābūt ne vien mākslinieciski izdekorētai, bet mums jāiekļauj konkrētas sastāvdaļas, kuras izlozējām. Jāļaujas idejām,” pastāstīja Klaipēdas Tūrisma tehnikuma audzēkne Laura.

Vislielākā rosība notika tieši virtuvē, jo ēdienu gatavošanas sacensībās svarīgs ir ne vien rezultāts, bet arī ātrums, – ņemot vērā, ka izsalkuši klienti uz maltīti nevēlas gaidīt ilgi. Dalībnieku sniegumu vērtēja žūrija – mācībspēki un jomas profesionāļi.

“Restorāna 3” šefpavārs, žūrijas loceklis Juris Dukaļskis TV3 Ziņām norādīja: “Jaunieši ir ļoti atbildīgi un ļoti ātri arī strādā, ar atbildības sajūtu.”

Tikmēr viesnīcas numuriņos audzēkņiem žūrijas pavadībā bija jāizvēlas tīrīšanas līdzekļi un jāstāsta, pēc kādiem principiem jāsakārto savandītā telpa.

Profesionālās izglītības lielākais pluss esot daudzpusīgums un plašās darba iespējas. “Pirmkārt, mēs mācāmies tieši saimniecisko dienestu, viesmīlību, recepciju, būtībā mēs zinām visu par viesnīcu un varam strādāt jebkurā dienestā. Tā kā Latvijā tūrisms attīstās, un viesnīcu ir daudz un veidojas jaunas, ir skaidrs, ka vajadzēs darbiniekus,” tā pauda Rīgas Tūrisma un radošo industriju tehnikuma audzēkne Kristiāna.

Arī darba devēji vērš uzmanību, ka profesionālajai izglītībai ir liela perspektīva. Vairums absolventu darbu atrodot uzreiz, bez problēmām, turklāt arī ārpus Latvijas.

“Ļoti, ļoti akūts darba spēka trūkums visā Eiropā ir viesmīlībā, tieši tāpat arī pavāriem. Savukārt profesija, ko mēs mēģinām pacelt citā līmenī, tāpat kā daudzas skolas Eiropā, ir gaļas pārstrādātājs jeb miesnieka arods, jo šī mācību programma nav novērtēta jauniešu vidū, bet skolas ir gatavas, un darba tirgū šī profesija ir pieprasīta,” atklāj projekta vadītāja Zane Saukāne.

Audzēkņu skaits arodskolās katru gadu pieaug, sasniedzot aptuveni 40% no visiem Latvijas skolēniem. Valsts vēlas, lai 2020. gadā puse Latvijas skolēnu mācītos arodskolās.

Vērienīgo arodskolu audzēkņu meistarības konkursu rīkoja PIKC VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl